Koncerta apskats: Prāta vētra (Rīgā, "Arēnā Rīga" 10.12.2010.).

Izpildījums: 11/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 9/12

Saturs: 7/12

Visa koncerta gaitā pie sevis prātoju, kurā brīdī "Prāta vētra" no it kā visnotaļ pazīstamas 1990. gadu Jelgavas grupas kļuva par visas Latvijas mūzikas kanonu, par muzikālu fenomenu, kas spēj uzrunāt visu vecuma, visu profesiju ļaudis? Vārdu sakot - kurā brīdī "PV" kļuva par vietēja mēroga supergrupu? Vai tiešām tas bija 2000. gads, kad "Prāta vētra" piedalījās Eirovīzijā? Vai tomēr tās bija radio "Super FM" laiku diskotēkas, kurās starp "Pro-di-gy" uz urrā gāja "Lidmašīnas"? Vai varbūt tā bija viena dziesma - "Tavas mājas manā azotē"? Vai vispār ir iespējams precīzi atbildēt?

Katrā ziņā "PV" puišu panākumi nav nejauši. Tiem apakšā ir smags, mērķtiecīgs darbs, kura augļus varējām baudīt arī piektdienas vakarā (un arī sestdien) "Arēnā Rīga" (lieki piebilst, ka Arēna bija pilna līdz augšai), kur ar diviem koncertiem Renārs Kaupers un draugi atzīmēja savas jaunākās dziesmu izlases izdošanu.

Dziesmas no pēdējiem desmit gadiem

Svarīgi piebilst, ka koncertā grupa pieturējās pie izlases ("Izlase 2000 – 2010") veidošanas pamatprincipa, proti, koncerta programmā tika apkopotas dziesmas no pēdējiem desmit grupas darbības gadiem un

"Lidmašīnu", "Ziemas" u.c. agrīno dziesmu fani, iespējams, pēc koncerta devās mājup ar sajūtu, ka "kaut kas tomēr līdz galam nebija".

Par koncerta iesildītāju - Izraēlā dzimušo un Dienvidāfrikā augušo dziesminieku "Yoav" man nav nekas daudz sakāms, tik vien, ka patīkami pārsteidza viņa "Pixies" dziesmas "Where is my Mind" jaunklāta versija.

Īsais kurss jauno laiku vēsturē

"Prāta vētra" koncertu iesāka precīzi plkst.20.30 ar "jaunā PV" manifestu "Ja tikai uz mani tu paskatītos". Vienā elpas vilcienā izskanēja arī grupas U2 dziesmas "Lemon" radniecīgā "Atliek nosargāt" un "Bronza" (Gustavo šajā dziesmā nepiedalījās, tomēr koncerta noslēgumā uz brīdi pievienojās grupai). Interesanti, ka viens no pēdējā albuma singliem "Ai nu lai" tā arī neizskanēja.

Seko Renāra Kaupera uzruna, kurā viņš vēlreiz atgādina, ka šajā koncertā būs dzirdams "PV īsais kurss jauno laiku vēsturē", un ar katru jaunu dziesmu publika iesaistās līdzi dziedāšanā arvien vairāk, līdz "Rudens" un "Skoļzkije uļici" laikā "Arēna Rīga" nepielūdzami pārvēršas par Dziesmusvētku estrādi.

Skatuves noformējums bija pietiekoši tradicionāls - divi ekrāni sānos, viens liels ekrāns aiz skatuves. Pati grupa kompakti izvietojusies skatuves vidū, tikai laiku pa laikam Renārs vai Jānis Jubalts (vienā dziesmā pat Māris Mihelsons) izmantoja skatuves malās uz āru izvirzītās pakavveida skrejmēles (šo jaunvārdu es pats šovakar izdomāju - red.). Skaņa likās nedaudz par asu. Renāra vokāls bija izteikti priekšplānā, savukārt Jāņa Jubalta otrās balsis atsevišķās dziesmās varēja tikai nojaust... Tomēr kopumā koncertšovs no tehniskā viedokļa bija precīzs un pārdomāts līdz sīkumiem.

Kā pēc koncerta preses konferencē atzina Renārs Kaupers, viņa augstākais koncerta punkts bija krieviski izpildītā dziesma "Na zare", savukārt bundzinieka Rogas favorīts - jaunās izlases bonuss "Gara diena". Jubalts, protams, izcēla savu iemīļoto "Spogulīt, spogulīt", ko koncertā būtībā arī viens pats nodziedāja, savukārt Māris Mihelsons atzīmēja pamatprogrammas pēdējo dziesmu "Plaukstas lieluma pavasaris". Taču, iespējams, 2004.gadā bojā gājušajam Gundaram Mauševicam (Mumiņam) veltītais video un skaņdarbs "Spacemuminjsh" bija koncerta emocionālākais brīdis...

Protams, ikvienam skatītājam šovakar bija katram sava mīļākā dziesma, un tas, ka "PV" desmit gados spējusi radīt tik daudzas prātā paliekošas dziesmas, laikam arī ir puišu lielākais sasniegums.