Slavenākā (bet ne raksturīgākā) Bobija Makferina kompozīcija, protams, ir visā pasaulē populārā "Don’t Worry, Be Happy", pateicoties kuras panākumiem, Makferins savas karjeras laikā pārdevis vairāk nekā 20 miljonus ierakstu. Tomēr vokālās džeza mūzikas pasaulē Makferins jau daudzus gadus pazīstams kā viens no mūsdienu izcilākajiem vokālās mākslas novatoriem, muzikāls kosmopolīts, atzīts diriģents, kurš savos ierakstos un koncertos virtuozi sapludina dažādas mūzikas kultūras un regulāri sadarbojas ar dažādu tautību un žanru mūziķiem.

Rīgā Makferins atgriezies (pirms tam dziedātājs viesojās Latvijā 2005.gadā) sava jaunā studijas ieraksta "VOCAbuLarieS" (2010) veicināšanas ietvaros.

"VOCAbuLarieS" ir pirmais mākslinieka albums pēdējo astoņu gadu laikā un viens no ambiciozākajiem projektiem pēdējo gadu mūzikas vēsturē.

Proti, ieraksts tapis septiņus gadus un veikts individuāli vai mazās grupās, rezultātā radot virtuālu kori no vairāk nekā 1400 skaņu celiņiem, apvienojot R&B, klasisko kormūziku, Āfrikas mūziku un citus žanrus.

Bobijs Makferins un Čikāgas bērnu koris Rīgā. Foto: TVNET

Vairākus skaņdarbus no šā albuma bija iespējams baudīt arī sestdienas vakarā. Virtuālā kora vietā uz skatuves bija gluži dzīvs, daudzgalvains Čikāgas bērnu koris, kuru vadīja pianiste un diriģente Džozefīne Lī (Josephine Lee).

Jau ar pirmajām koncerta taktīm Makferins visā krāšņumā demonstrēja cilvēka balss kā mūzikas instrumenta plašās iespējas. Tekstam Makferina mūzikā ir sekundāra nozīme, galvenais akcents ir uz ritmu, tembru (Makferins ir četru oktāvu balss īpašnieks) un harmonijām. "VOCAbuLarieS" ir kolāža no tādām valodām kā latīņu, itāļu, sanskrits, zulu, spāņu, krievu, ebreju, portugāļu, mandarīnu (ķīniešu valodas dialekts), japāņu, franču, arābu, vācu, angļu un gēlu (ķeltu).

Tomēr dominējošā Makferina mūzikas pasaulē ir Āfrika

- tās vieglais, gaišais, vienlaikus tradicionālais pulsējošais ritms, savdabīgās harmonijas, daudziem klātesošajiem bērniem noteikti radot asociācijas ar "Disneja" multfilmas "Karalis Lauva" skaņu celiņu.

Bobijs Makferins un Čikāgas bērnu koris Rīgā. Foto: TVNET

"VOCAbuLarieS" muzikālo materiālu Makferins laiku pa laikam koncertā atjauca ar kādiem vecākiem ierakstiem, piemēram, koncerta pirmajā pusē dzirdējām klasisko 1990.gada "Simple Pleasures", kopā ar kori ritmisku plaukstu perkusiju pavadībā izskanēja arī 1972.gada Džonija Neša (Johnny Nash) "I Can See Clearly Now", programmā iekļauts arī fragments no U2 "I Still Haven't Found What I'm Looking For" un pat Johana Sebastiana Baha prelūdija "Ave Maria".

Interesanti, ka "VOCAbuLarieS" materiāls arī vietām ir sakompilēts no vecākiem skaņdarbiem. "Baby" un "The Garden" patiesībā ir pārveidoti 1990.gada albuma "Medicine Man" skaņdarbi, bet "He Ran To The Train" ir minētā albuma dziesmu "He Ran All The Way" un "The Train" sakausējums. Lieliski koncertā nostrādāja "Baby", kurā Makferins spontāni reaģēja uz kādu zālē raudošu bērna balsi...

Bobijs Makferins dzied duetā ar kādu jaunekli no zāles. Foto: TVNET

Koncertu laikā Makferins bieži iesaistās spontānos, iepriekš nesagatavotos priekšnesumos ar publiku. Sestdienas vakara koncerts arī nebija izņēmums. Duetā ar Makferinu uzdziedāja kāds jauneklis, kāds zēns vārdā Fedja, taču viens no koncerta skaistākajiem mirkļiem bija Makferina un kora diriģentes Džozefīnes Lī "Over the Rainbow".

Koncerta izskaņā Makferins lūdza ieslēgt zālē gaismu un aicināja publiku iesaistīties, uzdot jautājumus. Noslēgumā nolēkāja populāro pentatonikas (skaņu secība, kas ietver piecas pakāpes vienas oktāvas robežās) deju (skat. video).

Gaišs, viegls un uzlādējošs koncerts! Bravo!

Par dziedātāju

Makferins dzimis 1950.gadā Ņujorkā, Manhetenā. Viņa tēvs Roberts Makferins bija operas baritons, bet māte Sāra Kūpera - dziedātāja, kura uzstājusies dažādos mūziklos, tostarp arī Brodvejā. Tieši vecāki bija tie, kuri mūziķim deva pirmās iemaņas vokālajā mākslā. Skolā viņš mācījās klavierspēli un tikai 1977.gadā nolēma kļūt par dziedātāju.

Pentatonikas spēks