Apskats: ne tik jauno grupu koncerts Bildēs


 
"Gapoljeri" finālaina
Kaspars Zaviļeiskis

Kaspars Zaviļeiskis

00:01, 29. oktobrī, 2011


Kā jau tas "Bildēs" ierasts, jauno grupu un veterānu kopkoncertam ceturtdienā seko festivālā jau spēlējušo un ne tik jauno grupu koncerts piektdienā. Tas izraisa ne tik lielu ažiotāžu, jo grupas tomēr jau zināmas, bet tai pašā laikā vēl nav iekļuvušas pašmāju mūzikas zvaigznājā. Līdz ar to publiku vairāk veido nosacīti savējie fani, kuri vienkārši gaida tradicionālos pirmatskaņojumus, kas pietaupīti tieši "Bildēm".


  • Citos portālos

Uzreiz jāsaka, ka nekādu lielo pārsteigumu tiešām arī nebija, kas gan nenozīmē, ka koncerts būtu neizdevies. Gluži otrādi – tajā valdīja vēl brīvāka atmosfēra nekā dienu iepriekš un vakara vadītājs – laikam jau zināmākās ne tik jauno grupu koncerta apvienības "Tumors" vokālists Pēteris Riekstiņš – ar savu lēnīgo, bet pārsvarā smalki asprātīgo runas un arī iznešanās veidu koncertu padarīja vēl atraisītāku.

Atšķirībā no jauno grupu koncerta neķersimies pie visu izpildītāju snieguma izķidāšanas, tā vietā liekot uzsvaru uz prātā palikušākajiem vakara momentiem.

"Gapoljeri"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Lieliska un tīkami graujoša izvēle vakara startam – aktiera Kristiana Kareļina stūrētais burleskas ansamblis "Gapoljeri". Sākuši ar teatralizētu cīņas ainu, "Gapoljeri" ķērās pie sava hita "Meitenīte Copy/Paste", kura laikā Kristians turpināja draudīgi vicināt milzu zobenu. Tas netika likts mierā, arī izpildot jauno "Izcirtēju Viktoru", kas laikam jau vislabāk raksturo pašu "Gapoljeru" definēto stilu "virtuves kabarē". Gana smieklīgi un amizanti, kā jau pienākas publiku visnotaļ provocējošam aktieransamblim. Un nevar nepiekrist Pēterim Riekstiņam – ir diezgan nereāli simtprocentīgi pateikt, kurš grupas dalībnieks pieder kuram dzimumam.

"Black Apple Market"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Lēmums izmantot daudz tehnoloģiju šādos "viens izpildītājs - divas dziesmas" koncertos ir diezgan drošs solis. "Melnā ābola tirgus" bija pieslēguši vadiem gan nelaiķa Džobsa radīto "ābolīti", gan sampleri, nerunājot nemaz par ierastākajām ģitārām. Skaņas siena pamatīga, bet, par laimi, viss vairāk vai mazāk arī darbojās, īpaši labi izklausoties otrās dziesmas jeb pirmatskaņojuma laikā. Nodēvēsim to par mūsdienīgu eksperimentālo ārtroku, lai gan otrajā skaņdarbā, pateicoties dzīvajā "spaidītajiem" sempliem, ieskanējās arī elektronizēti blūzroķīgas noskaņas. Šī grupa kļūst aizvien interesantāka.

"Catus Catus"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Sulīgu un "biezu" skanējumu piedāvāja arī absolūtais pozitīvisma iemiesojums – alternatīvā poproka grupa "Catus Catus" ar cilvēcīgās un arī muzikālās auras ziņā Māru Upmani-Holšteinu atgādinošo Madi Ērgli pie mikrofona. Atšķirība gan tāda, ka "Catus Catus" skanējums nedraud pēkšņi pāraugt jau pārāk blīvā skaņas sienā. Tieši otrādi – grupa spēlē ļoti viegli un Ilzes Švarcbahas klavieriespēles tā vien aicina vismaz prātā jautri uzdejot. Kaut kur atmiņas nostūros gan prātā palikuši "Bilžu" koncerti, kuros daži tiešām arī metušies dejā pie skatuves, taču tas, kā saka, bija sen un vairs nav taisnība.

"Pieneņu vīns"/"Dandelion Wine"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Gan kā "Pieneņu vīns", gan kā "Dandelion Wine" labi zināmā fusion/disco grupa iesākumā nedaudz samulsināja, bet pēc tam parāva īstenā sevis cienīgā "draivā". Grupa piedāvāja abas jaunas dziesmas, varbūt tādēļ pirmā no tām – "Wooden Box" – vēl neizklausījās īsti noslīpēta un diez kā neuzrunāja. Iespējams, ka vainojama arī ar ģitāru atgadījusies ķibele. Taču otrais skaņdarbs "Better Than You" pēkšņi visu salika pa vietām un ļāva izbaudīt "Pieneņu vīnu" pilnā muzikāli profesionālajā kvalitātē (un tāda viņiem piemīt izteikti), liekot saprast, ka šī grupa ar spēcīgās un tai pašā laikā džezīgās balss īpašnieci Evilenu Protektori priekšgalā kļūst jau par absolūti stabilu vērtību uz pašmāju dejojamā džeza skatuves.

LASI TVNET: Atmiņu klade: "Eirovīzijas" Evilena no "Dandelion wine"

"Mango"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Pancīgā ska spēlētāji "Mango" parādīja tieši to, ko no viņiem gaidīja – pancīgu ska gan attieksmē, gan vizuālajā tēlā, gan mūzikā. Krists Kazaks arī izmantoja iespēju aprunāties ar publiku un paslavēt "Bildes" par tādu grupu "kā mēs" atbalstīšanu, nevis skriešanu pakaļ komerciāli saprotamākiem muzikālajiem projektiem. Atliek vien pievienoties. Savukārt grupai novēlēt nekautrēties vēl vairāk doties tieši ska-punk virzienā, citādi brīžiem "Mango" mūzika nedaudz par daudz atgādina pop-punk stilu. Bet tā jau ir piekasīšanās, tā sakot, nevietā.

"Symbolic"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

No vienas puses, "Symbolic" ir viena no daudzajām Latvijas alternatīvā metāla grupām, bet no otras – viņi mēdz gan paeksperimentēt ar tautiskiem motīviem, gan, kas pats galvenais, pasniegt sevi maksimāli dzīvi, vienkārši un nesamāksloti, kas nebūt nav raksturīgi lielākajai daļai šā stila grupu Latvijā. Vienkāršums un neuzspēlētais spēriens pa klausītāja pakaļu visupirms nāk no vokālista Robja Raita Balandīna puses. Un vispār – šī vēl ir tā paaudze, kurai, darot savu lietu no sirds, piestāv garmatu purināšana jeb hedbangings, bungu "kardāna" jeb dubultā pedāļa parībināšana un ļaušana gaismotājam beidzot izmantot stroboskopa efektu. Tautisko motīvu gan šoreiz nebija, taču vismaz pirmā dziesma skanēja dzimtajā mēlē. Starp citu, stilam neraksturīgi varēja pat saprast tekstu.

LASI TVNET: Symbolic "Mājas tālumā"

"Tumors"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Un tad jau, protams, arī vakara vadītāja ansamblis. Nomainījis mikrofonu pret rāciju, Pēteris pēkšņi pārvērtās par uzstājmākslinieku un piedāvāja divas šizofrēniska rokdisko jaundziesmas, kuru ritma bāze tika atskaņota ierakstā, grupai iztiekot bez bundzinieka. Tāds gan grupai joprojām ir, taču Pētera brālis Jānis Riekstiņš, kurš, kā zināms, spēlē basu, gan nolēmis mest mūzikai un līdz ar to arī "Tumoram" mieru. Pēdējais koncerts tagadējā sastāvā gaidāms šovakar "Nabaklab" Helovīna ballītē. Bet tas gluži nenozīmē "Tumora" beigas, un arī jaunās dziesmas liecināja, ka Pēterim vēl ir daudz kas uz skatuves pasakāms un viņš turpinās izmantot savu īpatno harismu, lai hipnotizētu publiku. "Tu esi manā fokusā, tu nekad netiksi no tā ārā..." Jā, nebija ne vainas arī otrajam skaņdarbam ar Eduarda Veidenbauma tekstu par vēderu - kungu visaugstāko.

"Suņa stunda"

Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

To, ka vairāki Rīgas klubi jau vakar sāka atzīmēt Helovīnu, "Bilžu" koncertā vismaz vizuāli atgādināja komēdijroka grupa "Suņa stunda". Nekādu monstru, tikai melnas tūtveida cepures, kurās samest konfektes. Tā, protams, ir ne divu dziesmu parādība, kas pat būtu jābauda atsevišķā humora vakarā, kurā kā iesildītāji varētu uzstāties un pēcāk vēl teātri uzspēlēt jau minētie "Gapoljeri". Tāda, lūk, riņķa kompozīcija no labākajiem ne tik jaunajiem iespaidiem.

Žetons, protams, arī publiku kājās piecēlušajiem metālzēniem, kuriem labpatikās divu grupu apvienojumā ("The Factor" un "Relicseed") uzrībināt "Ja tikai uz mani tu paskatītos"...

Visbeidzot šovakar, kā zināms, gaidāms "Bilžu" veterānu koncerts ar neiztrūkstošo "Tikai tā" pašā noslēgumā.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Kļūsti par reportieri