Stāvot "Shepherd’s Bush Empire" pieblīvētās zāles vidū, domas par Tomu Veku (Tom Vek) maisījās galvā nepārtraukti. Iespējams, tādēļ, ka lielāko daļu no koncerta es skatījos par mani garāku cilvēku pakaušos, nevis uz skatuvi, nācās izdomāt, kāds viņš tur īsti ir.
Toms Veks Londonā (trešdien, 16. novembrī)
Tātad, priecājos par visiem tiem brīžiem, kad man priekšā esošie pieliecās vai pabīdījās malā. Tas Veks, kurš bija manā galvā, - bekiskais, noslēpumainais huligāns, atbilda uz skatuves redzamajam. Pie tam tādam, kuram instrumenti dodas rokās bez īpašas piepūles.
Tom Vek "Nothing But Green Lights" (16.11.11.)
Pēc 2005. gada izdotā debijas albuma "We Have Sound" Veks parādījās un atkal kļuva neredzams, aizplūstot savā Londonas andergraundā.
LASI TVNET: Tom Vek "We Have Sound"
Skatuves noformējums - sarkanbaltas, askētiskas video projekcijas. Tajās Veka sejas pantus kaut cik varēja nojaust arī tie, kuri stāvēja blakus man un tālāk uz beigām. Sarkanbaltais kļuva par zaļi balto vienīgi pirmā singla "Nothing but Green Lights" laikā. Veka apģērbs - balts T-krekls, gan jau ka dārgi džinsi un brilles ar biezajiem rāmjiem. Gandrīz pateicu - mūsdienu hipsteru brilles, bet nē. Šīs vairāk attiektos uz 1950. gadu amerikāņu bītņiku laikiem - oriģinālajiem hipsteriem, lai gan nopietnas atsauces viņa mūzikā par šo laiku nav manītas.
Vispār štati Vekam ir mīļa vieta, kur savām dziesmām smelties visādas oriģinālas lietas. Reiz teicis, ka tik ļoti nealkstot pēc eksperimentiem mūzikā un ka labprāt pieturētos pie kārtīgām 1990. gadu Amerikas alternatīvā roka tradīcijām ar stingru dziesmu struktūru, minot, teiksim, ASV apvienību "Cake" kā vienu no spēcīgām ietekmēm. Tai pašā laikā Veks ir kļuvis par jaudīgu britu indīpopa domātāju, kurš atzīst, ka nezina par sevi neko, un vispār. Ar tādām haosa "sabristām kurpēm" viņš kāpj uz tīrās skatuves, lai pa to valkātos un apburtu ar basģitāras, funky trokšņu un bungu sintēzi.
Tom Vek "World Of Doubt"
Vairāku dziesmu piedziedājumos, atkārtojot vienu un to pašu rindu 100 reizes, Veks it kā bezrūpīgi mētājās ap mikrofonu, liekot nojaust par savas mūzikas peldošo, nepastāvīgo dabu. Neko traku beigās neizdarīja. Turpināja grūvot pa skatuvi, vietām nonsensā plātot rokas vai elegantā tizlumā ar bungu vālīti sitot pa šķīvjiem. Izskanēja "You set the fire in me C-C" un visbeidzot arī smeldzīgais "Close Mic’Ed", kuru viņš izpildīja viens, ievelkot freestyle meditācijā ar sintezatoru. Īstenībā to visu novēroju tikai pēdējās 15 minūtēs, kad atklāju - stāvot uz trepēm zāles dibenā, var redzēt visu skatuvi.
