Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Pirms trīs gadiem Mančestras popmūzikas duets - Teo Hačkrafts (Theo Hutchcraft) un Adams Andersons (Adam Anderson) savaldzināja pasauli ar melodisko 1980. gadu stilā ieturēto «Wonderful Life», un pēc gada šo ansambli «vēl pavisam karstu» varējām baudīt arī Salacgrīvā. Pirmdienas, 4. novembra vakarā puiši vēlreiz atgriezās Latvijā - šoreiz ar savu pirmo lielo solokoncertu jaunā albuma «Exile» tūres ietvaros. «Positivus bija forši, bet šī ir īsta štelle,» kuplā skaitā apmeklēto uzstāšanos mūsu Ledus pilī raksturoja Hačkrafts.
Lai arī grupas debijas albums «Happiness» kļuva par mūzikas sensāciju – veseli seši singli no viena vienīga diska iekļuva dažādu Eiropas topu augšgalā, ieraksts ieguva «zelta statusu» Lielbritānijā un Austrijā, mūzikas kritiķi nebija īsti lielā sajūsmā. «Grupa ir iemācījusies visas nepareizās mācības no 80. gadiem,» trāpīgi rakstīja kāds britu mūzikas apskatnieks.
Šā gada pavasarī izdots dueta otrais albums «Exile», kura sacerēšana paņēmusi ievērojami vairāk pūļu, nekā tas bija darbā ar pirmo plati. Iestrādnes jau bijušas 2011.gadā, taču līdz pilnvērtīgam albumam nācies pūlēties vairāk nekā gadu. Šīs pūles materializējušās daudz tumšākā, smagākā jauno dziesmu skanējumā, kuru kopā ar pārdomātajām skatuves gaismām un dzīvo mūziķu sastāvu (bass, ģitāra, vijole, taustiņi, bungas), varējām baudīt Rīgas koncertā.
Protams, kā jau ierasts, skaņas kvalitāte sporta pasākumiem domātajā zālē, īpaši dinamiskākās vietās, nebija tā labākā, taču pati koncertprogramma, atturīgā, bet iedarbīgā Hačkrafta komunikācija ar publiku (brīžiem likās, ka uz skatuves ir Brendons Floverss no «The Killers»), precīzais dziedājums un tehniski kvalitatīvais izpildījums to kompensēja.
Arī publika bija sajūsmā. Tā vismaz šķita. Daudzām dziesmām, tai pašai «Wonderful Life» un īpaši «Stay», tika dziedāts līdzi gluži kā Dziesmu svētkos. Īpaši dzirdams bija tieši milzīgais sieviešu koris, acīmredzot tieši dāmas iemīlējušas šo mazliet tumšo, minorīgo, vienlaikus sirdi plosoši romantisko mūziku (skat. foto galeriju). Un ja vēl no skatuves viņām tiek mesti ziedi...
Ja dzimtajā Lielbritānijā «Hurts» uztver kā kārtējo popgrupu un tā īsti to nenovērtē, tad citviet Eiropā, īpaši Vācijā, Austrijā un, kā liecina vakardiena, arī Latvijā, grupai ir izveidojusies diezgan solīda fanu bāze.
Foto: Mārtiņš Otto/Rīga 2014
Vai grupai būs izdevies pierādīt, ka tā nav tikai kārtējā viena hita grupa? Grūti pateikt. Arī koncertā lielāku atsaucību guva tieši debijas plates kompozīcijas. Pēc ievadošajiem «Mercy» un «Miracle» izskanēja vairāki pirmā albuma hiti - «Silver Lining», minētais «Wonderful Life», atmosfēriskais «Evelyn», kurā spilgti izcēlās grupas dalībnieces vijoles spēle (viņa, starp citu, spēlēja arī saksofonu), arī «koldplejiskā» balāde «Blood, Tears & Gold», līdzi lēkājamais «Sunday» u.c.
Īpaši jaudīgi izskanēja pamatprogrammas pēdējais skaņdarbs «The Road», kura kulminācijā tika ieslēgts viss prožektoru arsenāls, kas kopā ar jaudīgo sintezatora rifu uz klausītājiem iedarbojās ne tikai emocionāli, bet pat gluži fizioloģiskā līmenī.
Hačkrafta dziedājums kopā ar smagnējo pavadījumu ļoti sasaucās ar «Hurts» elkiem - grupu «Depeche Mode».
Starp citu, par «Depeche Mode» ietekmi, futbolu un pirmajiem Rīgas iespaidiem abi mūziķi pastāstīja mums nelielā intervijā (skat. resursus).
Hurts (no kreisās): Adams Andersons un Teo Hačkrafts Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
Pēc atgriešanās izskanēja vēl divas dziesmas - pirmā albuma grāvējs «Better Than Love» un balāde «Help», ar kuru «Hurts» lepojas jo īpaši. Acīmredzot tieši tāpēc šīs dziesmas laikā Hačkrafts sev ap pleciem bija apmetis Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Neskatoties uz skarbajiem kritiķu vārdiem, «Hurts» acīmredzami tomēr dodas pareizā virzienā. Ar otro albumu viņi iesoļojuši mazliet dziļākos ūdeņos, vienlaikus saglabājot zināmu pop vieglumu, kas kopā ar pārdomāto vizuālo tēlu šķiet ticams. Īstas drāmas meistari.
