Oriģinālais teksts publicēts 2005. gada 1. jūlijā.

Fakts, ka «The White Stripes» savu jaunā albuma koncertturneju sāk Austrumeiropā - Maskavā, Sanktpēterburgā, Tallinā un ceturtdienas vakarā arī Rīgā, «Sapņu fabrikā», vien ir satraucošs notikums.

Koncerta apskats: The White Stripes (Rīga, Sapņu fabrika 30.06.2005.)

Izpildījums: 11/12

Baudījums: 12/12

Skaņa: 8/12

Saturs: 10/12

Dienvidu Detroitas (ASV) minimālistu duetam «The White Stripes» mūsu «Sapņu fabrika» likās ideāla koncerta norises vieta. Kā man pastāstīja viens no koncerta organizatoriem Ervīns Zants («Promotion»), mākslinieki noraidīja jebkādu iespēju muzicēt kādos piepūstos angāros vai sporta hallēs. Šoreiz «Baltās strīpas» bija īpaši parūpējušies par to, lai viņus sadzirdētu ikviens, priekšējie monitori izskatījās draudīgi...

Apmēram 21.10 uz salīdzinoši zemās un labi pārskatāmās skatuves kāpa Džeks Vaits (Jack White) un Mega Vaita (Meg White). Skatuvei aizmugurē pie sienas milzīga ābola attēls, mūziķu arsenālā vairāki ģitāras pastiprinātāji, klavieres, perkusijas, timpāni... Pirmie trīs skaņdarbi, to skaitā «Dead Leaves and The Dirty Ground» (no «White Blood Cells» 2001) un aktuālais «Blue Orchid» pamatīgi ierosināja visu klātesošo jutekļus. Interesanti, ka skatītāju rindās netika manīti pārāk daudz pusaudžu, drīzāk «Sapņu fabrikā» pulcējās tāda kā 90. gadu Vecrīgas bohēmistu paaudze...

Protams, ka, koncertam ritot, kļuva arvien karstāks un sutīgāks, tiesa, arī paši viesi arvien vairāk iejutās un ar slaveno «Hotel Yorba», ko šoreiz izpildīja bez akustiskās ģitāras vitālā pankroka manierē, daudziem lika cilāties līdzi mežonīgajam ritmam. Pēc īsā, bet šarmantā Megas dziedājuma «Passive Manipulation», ko dāma izpildīja pie diviem milzīgiem timpāniem, sekoja virkne jaunās plates skaņdarbu. Dažas liriskas atkāpes ar klavierēm un akustisko slide ģitāru, kuru vajadzības gadījumā Vaits pārvērta par niknu un skaļu «fūzi», un viens no, manuprāt, potenciālajiem «Get Behind Me Satan» singliem «My Doorbell».

Diemžēl tie skatītāji, kas nespēja saskatīt norises uz pašas skatuves, bija spiesti ilgu laiku lūkoties konstanti nekustīgā lielajā videoekrānā, jāatzīst, ka pietrūka abu mākslinieku tuvplānu... Arī koncerta skaņas kvalitāte nebija vienmērīga, ieguvēji, protams, bija tie, kas atradās tieši pretī skatuvei, savukārt tie, kas stāvēja ieslīpi, pie Vaita ģitāras saitēm vai augstajiem falsetiem bija spiesti laiku pa laikam aizspiest ausis. Taču šīs nelielās nepilnības kompensēja vitālais un patiesais roka šovs.

Koncerts noslēdzās ar kopēju sadziedāšanos «I Just Don't Know What To Do With Myself», pēc kuras duets atvadījās un atstāja klausītājus konstantas ģitāras saites uzraudzībā. Aplausi nerima, un Vaiti atgriezās vēl ar divām dziesmām. Man tā arī neizdevās sagaidīt marimbu pavadīto «Nurse», taču nobeigums ar «Seven Nation Army» bija gana labs.

Vēlreiz uzsvēršu, ka šāda kalibra megazvaigznes, kuru jaunākais albums ir visos pasaules topos, nemaz tik bieži (nekad!) nesāk savu koncertturneju Austrumeiropā, turklāt vēl apciemojot Rīgu, kur labākajā gadījumā pēc koncerta tiks nopirkti kādi 20 jaunie «The White Stripes» diski. Acīmredzot Džeks un Mega nedomā komerciālās kategorijās ... visu cieņu, atšķirībā no kaprīzajiem «Franz Ferdinand», kuri, šķiet, izkalkulēja, ka koncerts Rīgā nebūs tik būtisks... Pēdējā atklāsme - dzīvajā «The White Stripes» ir daudz baudāmāki nekā ierakstos. Nav šaubu, ka ar pieciem albumiem «strīpas» ir iecēluši sevi mūsdienu klasiķu kārtā.

Apbrīnojami! Paldies koncerta rīkotājiem kompānijai «Promotion».

Koncerta dziesmu saraksts:

_{When I hear My Name Dead Leaves + The Dirty Ground Blue Orchid Jolene Denial Twist Hotel Yorba Passive Manipulation The Union Forever Aluminum I Think I Smell A Rat Layfayette Blues Black Math I Want To Be The Boy To Warm Your Mothers Heart Ugly As l Seem Death Letter Girl You Have No Faith In Medicine Canon Wasting My Time Hardest Button To Button My Doorbell Ball And Biscuit Baby Blue Fell In Love With A Girl I Just Don't Know What To Do With Myself *** Red Rain Seven Nation Army}