Šovakar hallē "Arēna Rīga" jau otro reizi (pirmā uzstāšanās 2001. gadā) Rīgā viesojās multinacionālais roka kolektīvs Placebo.
Koncerta apskats: Placebo (Rīga, "Arēna Rīga" 29.05.2007.)
Izpildījums: 9/12
Baudījums: 8/12
Skaņa: 7/12
Saturs: 7/12
Ar ko lai sāk? Laikam jau īsumā ar to, ka Placebo ir viena no tām grupām, kas man tiešām kādreiz patikusi (tā pa īstam patikusi). No kāda drauga audiokasetē 1996. gada vasarā ierakstīju tolaik vēl mazpazīstamās jaunās grupas pirmo albumu, nezinādams pat īsti vai ierakstā dzirdamā balss pieder vīrietim vai sievietei. Īpaši, protams, jūsmoju par ģitārām - spurainas, raupjas, "The Wedding Present" enerģiijas uzlādētas ... Tad sekoja Placebo komercizrāviens ar "Every You Every Me", pateicoties tolaik superpopulārajai tīņu Holivudas lentei "Cruel Intentions" un maisam gals bija vaļā. Kopš tā laika Placebo gaitām īpaši neesmu sekojis (protams, esmu dzirdējis visus ierakstus, taču manās acīs līdz ar lielajiem mūzikas biznesa likumiem, grupa ir zaudējusi savu pievilcību).
Šāds ievads tādēļ, lai varbūt "īstenie" Braiena Molko fani uzreiz neķertos man pie rīkles par ne pārāk glaimojošu koncerta vērtējumu ..
Atgādināšu, ka Placebo pamatā ir trīs mūziķi - grupas līderis amerikānis Braians Molko (vokāls, ģitāra), zviedrs Stefans Olsdāls (bass, ģitāra, taustiņinstrumenti) un anglis Stīvs Hjūits (bungas). Molko un Olsdāls pazīstami kopš agrīnām skolas gaitām Luksemburgā. Kocertā vīriem uz skatuves asistēja vēl divi mūziķi, turklāt aktīvi darbojās vēl divi skatuves darboņi - divi ģitāru eksperti, kas noskaņoja, padeva, noslaucīja mūziķu spēlētās ģitāras. Patiesībā, biežā ģitāru maiņa (ik pēc katras dziesmas) sāka nedaudz kaitināt, protams, es saprotu, ka pirmā albuma materiāls tiek spēlēts uz sarkana "Gibson", cita albuma materiāls ar citas firmas ģitāru un citu skaņu pastiprinātāju, taču radās iespaids, ka koncerts ir iestudēts līdz pēdējam sīkumam un tādam īstam rokenrola pārsteigumam pat nav atvelēta vieta.
No īsta rokenrola Placebo bākā ir palicis gaužām maz degvielas, ja drīkst šādi tēlaini izteikties, jo tieši pirmā albuma vienkāršība un vitalitāte vispār lika pievērst uzmanību šiem puišiem. Ar katru jaunu ierakstu Molko un draugi integrējuši savā mūzikā arvien jaunas skaņas (cilpas, taustiņus) un būtībā tuvinājušies vairāk "Depeche Mode", nekā roka formātam. Tas, protams, gaumes jautājums, un tā, protams, zināma attīstība, taču daudzus vecos grupas fanus tas ir atgrūdis.
Tiesa, liels pārsteigums man bija koncerta pirmajās rindās redzēt tik daudz jaunas pusaudžu sejas, priekš šādas salīdzinoši vecas grupas šāda jaunās paaudzes fanu uzmanība ir tiešām liels sasniegums. Diemžēl karstā laika un iespējams arī negantās grūstīšanās dēļ daudzas meitenes tīri fiziski nespēja izturēt un paģība, labi, ka par viņām parūpējās apsargi un, rūpīgi izceļot no pūļa, nogādāja drošākā vietā.
Ja runājam par skaņu, tad diemžēl arī Placebo piemeklēja tradicionālā halles nelaime - pāri visam skan metālistiski apskaņotas bungas un solista balss, bet viss, kas saistās ar ģitārām un taustiņiem ir vienā lielā putrā. Piemēram, skaņdarba "Song To Say Goodbye" centrālā "odziņa" ir sintezatora glaidefektēts motīvs - diemžēl tā skanējumu varējam tikai iztēloties. Gaismas gan, manuprāt, bija līmenī.
Koncerta programma šoreiz bija vairāk orientēta uz grupas vēlīnās daiļrades cienītājiem, diemžēl grupa nespēlēja nedz "Come Home", nedz "Nancy Boy", nedz "36 Degrees", nedz pat lielisko "You Don''t Care About Us". Tā vietā koncerta beigās tika nospēlēta Keitas Bušas dziesmas "Running Up That Hill" jaunklāta versija. Nezinu, man tā nekad nav likusies laba doma ... Drīzāk jau tad Placebo koncertos vairāk piestāvētu Roberta Palmera "Johnny and Mary", kas savulaik iekļauta "Taste in Men" singlā kā b-puse. Un jā, diezgan iespaidīgs bija "Taste In Men" ar savu zemo basa gājienu un gaismām ... bet tas tikai pašās beigās.
Dziesmu saraksts:
Infra-Red Because I Want You Meds Drag Space Monkeys I Know Soulmates Song To Say Goodbye Cops Every You Every Me Special Needs One Of A Kind Without You I''m Nothing Bionic Special K The Bitter End
Running Up That Hill Taste In Men Twenty Years
P.S. Koncertaģentūra FBI informē, ka koncertu apmeklēja 10 000 skatītāju.





