Židrūns "Židrūnam sāp" (22)

Jānis Žilde
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

2008. pašmāju rokmūzikā sāk iegūt pēdējā gadu desmita nozīmīgākā un svarīgākā gada aprises.

Židrūns "Židrūnam sāp"

(SKYR)

Šajā, 2008. gadā Latvijas mūzikas dzīve piedzīvo īstu uzrāvienu, apstākļi sakrituši tā, ka šogad dienas gaismu ieraudzīs (vai jau ieraudzījuši) vairāki svarīgi mūzikas ieraksti (spītējot inflācijai un mūzikas fizisko nesēju laikmeta norietam).

Gada pirmajos mēnešos jaunas plates izdevuši Rīgas panki PND ("Kas tas ir PND?"), grandžmūzikas karognesēji Backflow ("Love And Peace"), debijas ieraksti iznākuši jaunajiem Gaserata, Mona De Bo un arī "Židrūns". Kuru katru dienu tiks izdoti jaunie Mofo, Prāta vētras, Z-Scars albumi. Popmūzikas/šlāgerlauciņā sevi šogad skaļi pieteicis Andris Ērglis, grupa "ēnas", zināms, ka tuvākajā laikā dienas gaismu ieraudzīs dziedātājas/aktrises Lienes Šomases, dīdžeja Ellas jaunie albumi... būtībā izmaiņas notiek arī tā dēvētajā popmūzikas elitē.

Bet atgriežoties pie rokmūzikas, zināms arī, ka studijā jaunas dziesmas gatavo vēl virkne mākslinieku - albumus šogad varam gaidīt no Astro'n'out, Jorspeis, S.I.L.S., S.P.B., Linga un noteikti vēl no daudziem citiem.

Taču viens no gada pirmās puses spilgtākajiem debijas albumiem Latvijas rokmūzikā pieder Pilsrundāles zēniem "Židrūns". Albums "Židrūnam sāp" ierakstīts Valmierā, studijā "Hodila" ar Ģirta Laumaņa un Artūra Skujiņa gādību. Ieraksta vizuālajā un fiziskajā noformēšanā piedalījušās mākslinieces Maija Kurševa un Elīna Belija. Albumu ierobežotā 500 kopiju tirāžā izdevusi neatkarīgā ierakstu izdevniecība "SKYR" (izdevniecības kontā jau pagājušā gada lieliskais Ogres apvienības Dun Dun EP). Katrai kopijai piešķirts savs unikāls kārtas skaitlis.

Pagājušā gada decembrī TVNET redakcijā tika nogādāts "Židrūna" pirmais singls "Šņāc šoseja", kurš ar pirmajām basa un bungu ritma skaņām mani patīkami satrauca. Atļaušos "Šņāc šoseja" pasludināt par pēdējo gadu jaudīgāko debijas ierakstu pašmāju rokmūzikā. Protams, šāda stila (posthārdkora un postpanka apvienojums) mūzika Latvijā nav jaunums, taču "Šņāc šoseja" uzrunā... Tam ir divi iemesli: valoda - reti šādu mūziku Latvijā kāds izpilda dzimtajā mēlē, visbiežāk, lai precīzāk citētu Rietumu mūzikas paraugus, jaunās rokgrupas cenšas dziedāt angliski. Pie valodas plusiem jāmin arī "Židrūna" solista Alda precīzā un skaidrā dikcija, jaudīgais "brēciens" "Šņāc šoseja" un dziesmas teksts.

"Te muša atlidoja apsveicināties, Bet ilgākā sarunā ielaisties negrib; viņai savu sūdu pietiek, kur vēl citu klausīties, kā mums visiem... šššš... ššš... Šņāc šoseja."

Otrs iemesls - sajūta; ceļa (šajā gadījumā "šosejas") simbolika mūzikā vienmēr rada īpašu noskaņu, katra klausītāja iztēlē rosinot visdažādākās asociācijas. Manuprāt, "Šņāc šoseja" piemīt šāda papildu sajūtu dimensija.

Pagājušā gada augusta un septembra mijā ierakstītais pilnais grupas albums "Židrūnam sāp" tomēr, visticamāk, neradīs kādu revolucionāru pavērsienu pašmāju mūzikas dzīvē, "Šņāc šoseja" diemžēl paliek nepārspēts. Tomēr visas plates deviņas dziesmas stilistiski ieturētas vienā žanriskā rāmī un liek pamatoti cerēt, ka ar katru jaunu ierakstu ansamblis tikai progresēs un uzlabos savu sniegumu. Arī skaņas kvalitāte un tehniskais izpildījums Latvijas pagrīdes roka kontekstā ir labā līmenī. Neesmu gan drošs par grupas vizuālo tēlu - vienādiem dzelteniem krekliem un melnām vestītēm ar iešūtu Ž burtu... Pārāk burtiska atsauce uz "The Hives".

Grupas štata tekstu autors inkognito ir Židrūns, izņemot dziesmas "Dvaša" (Pētera Brūvera vārdi) un "Džempera dziesma" (Aivara Neibarta vārdi). Diemžēl dažās dziesmās krāšņās dzejas vārsmas īsti labi neieguļas muzikālā materiāla skaņas audeklā, arī intonatīvi balss varēja būt precīzāka, kā arī nenāktu par sliktu neliela izdoma melodiju veidošanā (piemēram, ievadošajā "Eu!" teksts tiek izklaidīgi deklamēts, teksta doma tiek sadalīta mazos nesaistītos pusteikumos, neļaujot kopumā uztvert dziesmas saturu). Šeit gan talkā nāk diska iekšpusē nodrukātie dziesmu vārdi. Vislabāk izdevušās tās dziesmas, kurās teksts ir īss un kodolīgs ("Dvaša", "Džempera dziesma", "Šņāc šoseja"). Taču emocionāli otrs spēcīgākais plates skaņdarbs, manuprāt, ir "Tilts", kas dinamiski pulsē divās atšķirīgās muzikālās daļās, beigās atrisinoties savdabīgā, liriskā falseta dziedājumā, tiesa, beigas sanāk nedaudz par garu.

Instrumentālais standarts "Guntra" ir, manuprāt, lieks, to pašu var teikt arī par 11 sekunžu īso ievadošo pieteikumu: "Grupa Židrūns, Aiziet!". Sekojošais "Dana" ir albuma garākais eposs, kas brīžiem atgādina kaut ko no Edgara Šubrovska un "Kartāgas" agrīnajiem ierakstiem, taču, protams, stilistiski skaņdarbs ieturēts plates kopējā noskaņā. "F-i-z-i-s-k-a p-ē-c-g-a-r-š-a" ir tradicionāls pankroka standarts, bet noslēdzošais "Sergejs" balstās uz fankmūzikas principiem - tā pamatā staigājošs basa un ģitāras rifs, kuram pa virsu izteiksmīgi, emocionāli solista dziedoši kliedzieni.

Pati grupa jauno plati apraksta šādiem vārdiem: "Muzikāli un liriski albums "Židrūnam sāp" rokas jauna cilvēka pasaules uztverē un nākotnes ideālos. Pēc laiskiem, ieilgušiem skolas gadiem viņš saduras ar spiedienu, kas prasa ar darbu atmaksāt par to uzticību, pielaidību un sniegto izglītību, kas, kā izrādās, viņā mērķtiecīgi ieguldīta iepriekš. Darbs nozīmē kļūt par skrūvīti smalkā mehānismā, kurā jauneklis strādā, jo jūt vajadzību tērēt naudu. Un pēkšņi pār viņu nāk apjausma, ka šī vajadzība viņam ir sveša, ka tā ir iedēstīta viņa smadzenēs skolā un, pats skarbākais, arī ģimenē! Šo vajadzību uzskatāmi un dedzīgi cenšas stimulēt formā spilgta un skaļa, bet saturā tukša un bezpersoniska pūļa kultūra, kuru rada dzīšanās pēc naudas jeb t.s. biznesa intereses. Šī "kultūra" tiecas bakstīt un durstīt jaunekli no visām - pliekana kino, mūzikas, vizuālo mākslu un literatūras - pusēm. Brīžiem jauneklim šķiet, ka viņš jūtas labi, sašņorēts patērētājsabiedrības valgos. Tās vienīgais mērķis ir izmantot viņu kā bateriju, kurā tā par visām varītēm pompozi stumj iekšā tukšu gaisu, par to apmaiņā prasot jau pieminēto naudu un līdz ar to - vajadzību pelnīt. Un tomēr - nonākot saskarē ar dabas spēku, visvarenumu un pirmatnējo skaistumu, no jaunekļa acīm un prāta nokrīt tā sūna, kas mērķtiecīgi tur audzēta skolā! Skatoties uz to, kā daba pamazām, bet neatgriezeniski sagrauž asfaltu uz šosejas, viņš attopas - atkarība no vajadzības tērēt jeb patērēt ir vien šķietamība, un viņš nolemj mācīties no dabas, kas parāda, ka esamības pamatdzinulis ir pašpietiekamība, dvēseles piepildījums un sirdsmiers. Un šo prieciņu iegūšanai nav nepieciešami absolūti nekādi ārēji stimuli. Uzturoties cilvēku sabiedrībā, jauneklis saprot, ka šis viņa jaunais, trīsšķautņainais dzīves ideāls dabā ir krasā pretrunā ar to, uz ko viņu mudina apkārtējā sabiedrība un dzīves sliedes, ko viņš jau paspējis iemīt. Stāsts Židrūna albumā ir par to, kā jauneklim sāp, apzinoties, ka sabiedrība viņu slauc, bet pagaidām viņam vēl nepietiek spēka saraut saites ar to un aiziet dabā!

Komentāri (22)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu