Šogad Latvijas elektroniskās mūzikas dzīve ir notikumiem bagāta, protams, nosacīti, ierakstu un koncertu skaits ir skaitliski visai pieticīgs, bet tomēr – Dzeltenie pastnieki sāk pārizdot vecos albumus, parūpējoties arī par lielisku jaunu materiālu «Kaķis», pats Ingus Baušķenieks izdod soloplati un LV elektroniskās mūzikas kompilāciju (diemžēl saturiski ļoti blāvu un neinteresantu), NSRD izdod lielāko hitu izlasi, Lediņš un Rolšteins parūpējas par savdabīgo «Genādiju»...
Gas Of Latvia «Sex» (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Protams, elektroniskās mūzikas censoņu ir visai daudz, tomēr retais sadūšojas uz plates izdošanu, labākajā gadījumā savu veikumu ierakstot dažās matricās, sakopējot krāsainus vāciņus un izdāļājot draugiem. Arī akadēmiskajās aprindās notiek elektroniskās mūzikas «atklāšana», mēģinājumi pacelt to lielās mākslas līmenī, tas diemžēl izskatās labākajā gadījumā jautri...
Tas viss, protams, skatāms līdzībās. Gas Of Latvia «Sex» (Melo) Kā tautā saka, sveci zem pūra netur arī «Latvijas Gāze», jeb «Gas Of Latvia», kas nesen laidusi klajā jaunu skaņu ierakstu «Sex».
Pats mākslinieks pazīstams jau kopš «Tukšās mucas» un «Kartāgas» laikiem, kad Latvijas underground skatuve piedzīvoja savus labākos gadus, demonstrējot jaunas radošas idejas un kaut cik pieklājīgu instrumentu spēli. Platē starp kompozīcijām izmantoti sempli no 1959. gada izglītojošās plates «Sexual Education», Elīnas Lučas balss un Jāņa Indāna vārdi un albuma vāciņa noformējums, kas gan izskatās domāts vairāk promo vajadzībām.
Muzikāli «Gas Of Latvia» izklausās jau daudz nobriedušāki un kvalitatīvāki par saviem agrīnajiem darbiem, materiāls ir viendabīgs un veiksmīgi sakompilēts. Tas droši uzskatāms par vienu no gada labākajiem pašmāju mūzikas ierakstiem. Īpaši gribētu izcelt plates pirmo kompozīciju «Inout», kas, manuprāt, ir albuma spilgtākais brīdis.
Albuma ideja, protams, ir pietiekoši interesanta, to apskaidro CD ievietotā skrejlapiņa - tās autors Edmunds Šūpulis runā par zemfrekvenču kultūru un seksu kā kultūras kodu... tas viss, protams, ir interesanti, bet, analizējot muzikālo materiālu, rodas sajūta, ka diska nosaukums varētu tikpat labi būt arī, piemēram, «Gaļa» vai «Skapis».
Es nedomāju, ka mūzikai vajadzētu kaut kādā ziņā atspoguļot seksa pierasto valodu, tomēr rodas sajūta, ka nosaukums ir piekabināts mūzikai, kas šajā gadījumā neko nenozīmē. Protams, katra autora interpretācija par šo tēmu vienmēr ir unikāla un neatkārtojama.