"Yaputhmas" DJ Snobo top3 gada albumi (17)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Gada izskaņā TVNET sāk jaunu rubriku, kurā aicina sabiedrībā pazīstamus kultūras darbiniekus (mūziķus, fotogrāfus, režisorus u.c.) nosaukt trīs savus gada iecienītākos un biežāk klausītākos mūzikas ierakstus - gan no šogad izdotiem, gan vecākiem, bet, iespējams, no jauna atklātiem albumiem.

Ar saviem muzikālajiem gada atklājumiem jau dalījušies pašmāju psihedēliskā roka grupas "Soundarcade" dziedātājs Mārtiņš Ābols,  grupas "Tribes Of The City" dziedātāja Ksenija Sundejeva, džeza dueta "NiMo" dalībnieks DJ Monsta (Uldis Cīrulis), pašmāju ģitāras virtuozs, grupu "Mona De Bo", "Mofo" dalībnieks Edgars Rubenis un savulaik grupas "Parks" dalībnieks, žurnālists, rakstnieks, reklāmists un melomāns Pēteris Pūrītis.

Šodien ar saviem gada muzikālajiem priekiem mūs iepazīstina leģendārās 1990. gadu pašmāju grupas "Yaputhma Sound System" līderis Goša jeb DJ Snobo [arī DABA.INFO, Rasols, Om Tree].

3. Jan Bang "…And Poppies From Kandahar" (Samadhisound)

Nekad agrāk nebiju dzirdējis par šo norvēģi, tomēr šķiet, ka viņa mūzika izklausās pazīstami. Acīmredzot, pateicoties tādiem zināmiem viesmūziķiem kā Nils Petter Molvær, Arve Henriksen un Jon Hassell (uz kura pleciem, atļaušos teikt, abi iepriekšminētie stāv). Tomēr Jana Banga izmantotā skaņu palete ir tik plaša, ka tās priekšā nobāl jebkurš visu iepriekšminēto trīs meistaru pēdējo laiku darbs.

Šeit ir hipnotiski ritmi ("Passport Control"), abstrakti skaņas plašumi ... it kā šeit nav nekā revolucionāra, kaut ko līdzīgu savulaik centās paveikt arī Nils Peters Molvērs, tomēr kaut kā nenostrādāja.

Šo albumu izceļu arī tādēļ, ka ļoti bieži to izmantoju savos miksos (skat. resursus).

2. Forest Swords "Dagger Paths" (Olde English Spelling Bee + extended on No Pain In Pop)

Satriecošs cilvēka-orķestra Metjū Bārnsa (Matthew Barnes) debijas albums (sākotnēji kā EP). Satriecošs tādēļ, ka pat uz šobrīd modīgā lo-fi, freak-improv, drag/witchhouse u.c. dīvainu, izsmērētu, slikti vai savādi ierakstītu, reverbrētu ierakstu fona tas izklausās neticami svaigi un unikāli.

Šā lo-fai-dab-post-roka spēks - spilgtas ģitāras melodijas, daudzslāņaini vokāla fragmenti, dabstepīgi ritmi un izsmērētās skaņas un kompozīciju uzbūves balanss. Tur, kur daudzi citi lo-fi psych censoņi iebrien daudzminūšu bezmērķīgos eposos,

Forest Swords mums piedāvā "garus ar cilvēciskām sejām" - skaņdarbus-rēgus, ar kuriem var iepazīties un doties pastaigā.

Tā varētu izklausīties "Burial", ja viņam nodegtu cietais disks ar viņa vienīgo, jau sen apnikušo bungmašinas samplu (u.c. standartfiškām) un viņš savāktu dzīvo grupu ar ģitārām un bungām (un arī mazu sampleri).

1. Laura Gibson and Ethan Rose "Bridge Carols" (Baskaru)

No šā albuma es nešķīros visu gada pirmo pusi. Pateicoties tam, atklāju sev Lauru Gibsoni. Ītans Rouzs man bija jau sen pazīstams organisku elektroakustisku ainavu meistars. Abi viņi nāk no Portlendas, Oregonas štata. Albums tapis improvizācijas ceļā, balstoties uz Ītana "field recordings" un Lauras piezīmju grāmatiņas ierakstiem.

Komentāri (17)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu