Laiks nocelt no bēniņiem veco plašu atskaņotāju! (162)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Daudziem mājas bēniņos joprojām apputējis stāv plašu atskaņotājs, kas pēdējoreiz izmantots pirms daudziem gadiem. Pasaules un arī pašmāju tendences rāda, ka ir laiks to celt lejā un notraust putekļus, jo vinila formāts piedzīvo otro jaunību.

Skaņuplašu ražošanas aizsākumi Latvijā meklējami 20.gadsimta pašā sākumā, kad tagadējā rūpnīcas «VEF» teritorijā savu darbību izvērsa angļu uzņēmums «Gramaphone». Pirmās plates latviešu valodā ieskaņoja «Zonophone Records». Tālāk sekoja «Bonofon», «Homophone», kā arī viena no pirmajiem pašmāju biznesmeņiem, Helmāra Rudzīša «Bellaccord Electro». Šis uzņēmums padomju okupācijas gados pārtapa par «Rīgas skaņuplašu fabriku», vēlāk, 1958.gadā, par Rīgas skaņuplašu fabriku «Līgo», līdz 1964.gadā tika pievienots vissavienības monstram ar nosaukumu «Melodija», kas, tāpat kā visa pašmāju mūzika, piedzīvoja «ziedu laikus».

Astoņdesmito gadu beigās «Melodijas» darbība apsīka, bet deviņdesmitajos, pārtopot par «Ritoni», tā piedzīvoja diezgan loģisku bojāeju. Par plašu spiežamās mašīnas likteni klīst dažādas versijas (aizvesta uz Čehiju, nodota metāllūžņos), taču kopš tā laika ierakstus izdevuši vien retie pašmāju izpildītāji. Dārgāka ražošana un «Kurš tad vispār mūsdienās vairs klausās plates?» - šādi ir biežākie argumenti, kāpēc pēdējos gados mūziķi savus darbus klausītājiem nodevuši CD vai digitālā formātā.

Vinila tirdzniecība atdzimst

Tomēr pēdējā laika novērojumi pašmāju un ārvalstu mūzikas tirgū liecina, ka vinila tirdzniecība lēnām atdzimst un pat piedzīvo nelielu uzplaukumu. Īpaši labi tas novērojams interneta veikalos, kur plates nereti izrādās pieprasītākas par kompaktdiskiem. Latvijā izmaiņas nav krasas, tomēr pēdējais gads liecina, ka interese par vinila formātu ir palielinājusies. To sarunā ar TVNET apliecina arī mūzikas veikalu «Upe» un «LP» pārstāvji.

Viena no pašmāju grupām, kas izdevusi savu ierakstu platē ir "Mona De Bo"
Viena no pašmāju grupām, kas izdevusi savu ierakstu platē ir "Mona De Bo" Foto: TVNET

Tāpat sastopami arvien vairāk veikalu, kas piedāvā tā saukto second hand produkciju. Tiesa, atšķirībā, piemēram, no Londonas, kur neskaitāmos veikaliņos no mūzikas ierakstu kaudzēm burtiski var izrakt īstas pērles, Latvijas second hand plates ir pašsaprotami pašmāju un ārzemju bestselleri vai arī pilnīgi «sviestaini» ieraksti, piemēram, no Čehslovākijas.

Sen neredzēta rosība arī Latvijā

Decembrī LP formātā savu 2007. albumu «Ķeras pie sirds» ierakstu kompānijas «I Love You Records» paspārnē pārizdeva pankroka grupa «Inokentijs Mārpls», bet pērnā gada vasarā dienas gaismu ieraudzīja elektro/tehno izpildītāja -=UHU=- plate «Electro Funk Systems EP». Lai arī šis nav pašmāju ieraksts, svarīgi atzīmēt, ka pagājušogad angļu elektroniskās mūzikas kompilācijā «The Bedroom Club» tika iekļauts arī talantīgā «Dunian» skaņdarbs.

«Prieks, ka arvien vairāk Latvijas grupu saprot, ka lepoties ar vinilu ir foršāk, nekā vērot savu lolojumu nevienam nevajadzīgo CD plauktos,»

uzskata Uldis Rudaks, mūzikas žurnālists un viens no zināmākajiem vinila formāta atbalstītājiem pašmājās.

Uldis Rudaks
Uldis Rudaks Foto: TVNET

Šogad gaidāmas vismaz vēl divas plates - tuvākajā laikā veikalu plauktos nonāks Edgara Žildes solo projekta «Augusts IV» albums, kas šobrīd jau izdots CD formātā, bet ierakstu ar nosaukumu «Pagrīdē» sola izdot arī viņa pārstāvētā grupa «Satellites LV», kas pagājušonedēļ gluži kā formāta zelta laikos laida klajā septiņu collu vinila singlu «Blanka, augstāk! (Jauns rekords)».

«Plates ir kā grāmatas. Tās savā ziņā ir svētas. Kā simboli, kā mākslas darbi,»

komentē Edgars. Pēc viņa domām, ietekmi zaudējušas ne tikai mūzikas izdevniecības - arī klausītāji nereti piemirsuši to, kas tad ir īsts skaņas baudījums. «Domāju, ka plate ir vienīgais skaņas nesējs, kas līdz pat šai dienai vienlaikus nav zaudējis ne savu šarmu, ne arī kvalitāti.»

Rudaks: mūzika no platēm izklausās dzīvāk

Nepārtraukts adatas kontakts ar plati atšķirībā no kompaktdiska, kur to nolasa lāzers, kā arī augstākas skaņas frekvences rada patīkamu sajūtu, klausoties šo formātu, uzskata Uldis Rudaks. Arī klubos uz jaudīgākas aparatūras plates, viņaprāt, izklausās patīkamāk un dzīvāk. Tāpat vinils prasa arī rūpīgāku izturēšanos, izveidojot personīgākas attiecības ar ierakstu.

Pašmāju izpildītājiem ir vairāki ieraksti, kuri būtu pelnījuši tapt izdoti vinila formātā, taču dažādu apstākļu dēļ tie nav izdoti. «Aurora», «Yaputhma Sound System», «The Satellites» deviņdesmito gadu klasika, grupas «Pērkons» pirmie divi albumi, kā arī «Dzeltenie Pastnieki» - aptuveni tāda izskatītos Ulda Rudaka Latvijas mūzikas liste, un domājams, ka viņam piekristu vairums mūzikas melomānu.

Viskvalitatīvākās plates Eiropā ražo Vācijā

Runājot par plašu ražošanu, vairāki mūzikas cienītāji, kā arī paši mūziķi atzinuši, ka Eiropā viskvalitatīvākie vinila formāta ieraksti tiek izgatavoti Vācijā. Šajā valstī savu jaunāko singlu ražot sūtīja arī «Satellites LV», sadarbojoties ar kādu nelielu rūpnīcu Hamburgā, kas specializējas tieši 7 collu platīšu ražošanā.

Projekta Augusts IV debijas plate
Projekta Augusts IV debijas plate Foto: Publicitātes foto

«Bijām laicīgi veikuši pasūtījumu, tomēr lielais sniega daudzums Ziemassvētku laikā procesu aizkavēja,» sākotnēji decembrī iecerētā singla izdošanas aizkavēšanos skaidro Edgars Žilde. Viņa blakusprojekta «Augusts IV» 12 collu plate nodota Čehijas ražotājiem, kas patīkami pārsteiguši ar ražošanas un piegādes ātrumu. «Desmit dienu laikā ar vēl divu dienu piegādi tās jau bija mājās. Operatīvi un kvalitatīvi. Domāju, ka «Satellites LV» jaunā albuma «Pagrīdē» liktenis jau ir izlemts,» - tā mūziķis.

Vai nākotne būs analoga?

Uldis Rudaks ir pārliecināts, ka nākotne piederēs analogajiem formātiem un vinils vēl ilgi turpinās savu dzīvi.

«Kompaktdisku ēra ir tā kā pagājusi. Pierādījums tam ir jaunākie samazinātie datori, kuros vairs nav kompaktdiska ielikšanai paredzētā CD-ROM,»

norāda mūzikas žurnālists. «Tie cilvēki, kuru dzīvē mūzika kaut ko nozīmē, pāries uz analogo formātu. Tiem, kuri to lieto tā «starp citu», fonam, vai arī lai paklausītos jaunāko mūziku, pilnīgi pietiks ar digitālo formātu.»

Viņaprāt, latviešiem brīdī, kad parādās kas jauns, piemīt nelāgs ieradums pilnībā atbrīvoties no vecā un aizslaucīt visas vērtības nebūtībā. Tā deviņdesmitajos gados, ienākot kompaktdiskiem, daudzas plates savu dzīvi beidza miskastē. «Šīs nolaidības dēļ tika iznīcinātas ne vien privātās kolekcijas, bet arī beidza pastāvēt mūsu plašu fabrika. Kaut arī vajadzēja pagaidīt dažus gadus un izrādītos, ka tā ir ļoti laba ražotne, kuru varētu izmantot gan vietējie, gan kaimiņu ražotāji.»

Komentāri (162)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu