Dziedāt par Staļinu - iekšējās ētikas jautājums (64)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Vai padomju laika mūzika būtu šodien jāatskaņo? Atbildi uz šo jautājumu centās sameklēt Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkotajā sarunā par LPSR ideoloģisko mūziku un tās izmantošanu mūsdienās. Latvijai atgūstot neatkarību, skaņdarbi par Ļeņinu, Staļinu, oktobri, dzimteni, revolūciju kļuva par "neērtu" mantojumu, kas pārsvarā gulējis plauktos, nevis ticis atskaņots publiski. Tomēr, ko ar padomju mūziku iesākt mūsdienās?

Sarīkojumā par to diskutēja diriģents Imants Resnis, diriģents Romāns Vanags, mūzikas izdevniecības "Upe tuviem un tāliem" direktore Iveta Mielava un eksperimentālās mūzikas festivāla "Skaņu mežs" rīkotājs Viestarts Gailītis.

Disks "Tev mūžam dzīvot, Latvija"

Varētu likties, ka padomju mūzika ir pilnīgi nevietā mūsdienu Latvijā. Tomēr nevar noliegt padomiskā klātbūtni vēstures līkločos un tātad arī padomju kultūras mantojumu Latvijā.

Mūzikas izdevniecības "Upe tuviem un tāliem" direktore Iveta Mielava uzskata, ka šo mantojumu nevar izmest ārā. Viņas uzskatu apstiprina fakts par diska "Tev mūžam dzīvot, Latvija" izdošanu.

"Disks bija iecerēts kā Latvijas vēsture 100 gadu garumā, muzikāls apskats, kā te viss mainījās kopš cara tētiņa līdz Staļina tētiņam un līdz Atmodai,"

turpina diriģents Imants Resnis.

Viņš uzskata, ka tik raksturīgā padomju patriotiskā dziesma pēc būtības ir muzikāls plakāts. Plakāts-aģitācijas materiāls, pastāvošās varas instruments, bet ne ierocis.

Mūzikas festivāla "Skaņu mežs" organizators Viestarts Gailītis
Mūzikas festivāla "Skaņu mežs" organizators Viestarts Gailītis Foto: LETA

Ķecerīgā dziesma

Par vienu no centrālajiem sarunas objektiem kļuva Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa dziesma "Ļeņinam", kas beidzās ar sava veida mantru "Ļeņins, Ļeņins, Ļeņins", kas padarīja heroisku dziesmu tik aktuālu varai. Ķecerīgā dziesma iekļauta arī pieminētajā diskā.

Diriģents nav pārliecināts, vai padomju mūziku vajag šodien atskaņot, un uzskata, ka tas ir "iekšējās ētikas jautājums, to darām vai ne".

Tomēr viņš atzīst, ka nevar to nolikt malā un teikt, ka "nav bijusi šī draņķība", ir bijusi "talantīgu cilvēku talantīgi uzrakstīta mūzika - tā ir tās vērtība". Pie tādas viņš pieskaita, piemēram, Marģera Zariņa "Uz jauno krastu", "bez kura nebūtu iedomājams neviens valdības koncerts".

Padomju laika kordziesmas šķiet tik sirreālas un tekstuāli nesaprotamas (visticamāk, dziedāšanas manieres dēļ). Tajās koristi kā apgaroti eņģeļi cildeni taurē par tā laika ideāliem un vērtībām. Salīdzinot ar mūsdienu populāro mūziku (jaunie muzikālie censoņi, mūsdienu varas cildinošā mūzikas niša ir tukša!), šī mūzika ir kā antīka servīze muzejā - savāda, noputējusi, trausla.

1926. gada Dziesmu svētki. Autors nezināms
1926. gada Dziesmu svētki. Autors nezināms Foto: rmm.lv

Dziesmu svētki padomju laikā

Diriģents Romāns Vanags, atbildot, vai padomju mūzika bija "siena" Dziesmu svētku repertuāram, atzīst, ka tā bija "nodeva laikmetam, bet varbūt vienīgā iespēja, lai Dziesmu svētki notiktu". Atslēgas vārds Dziesmu svētku repertuārā bija "dzimtene". Visiem bija skaidrs, par kuru dzimteni, 1/6 sauszemes lielumā, jādzied. Attīstot dzimtenes jēdzienu, diriģents min Raimonda Paula 1973. g. sarakstīto "Dziesma manai dzimtenei", kas mūsdienās tiek atskaņota visos Dziesmu svētkos.

Tātad no mazas daļiņas "padomiskā" latvieši nevēlas atteikties, jo dzied par "savu" dzimteni.

Un nav vairs kā K.Kazāka grafikā

jāaizkrāso balta svītriņa Latvijas karogā ar sarkanu lūpukrāsu, lai tik varētu padomju laikā turēt muzejā.

Padomju mūzikas mantojums mūsdienu jauniešiem

Atgriežoties pie padomju mūzikas izmantošanas, būtu jājautā, vai mūsdienu jaunatnei kaut ko nozīmē padomju mūzika. Imants Resnis ironizē: "Ja mēs gribam, lai jaunieši klausās padomju patriotisko mūziku, tā stingri jāaizliedz, tad visi klausīsies!"

Eksperimentālās mūzikas festivāla rīkotājs Viestarts Gailītis nav novērojis, ka jaunieši iedvesmotos no padomju mūzikas un veidotu jaunas kompozīcijas.

"Drīzāk ir mūziķi, kuriem interesanti papētīt jaunas formas, izanalizēt esošās muzikālās tendences un tās apstrīdēt provokatīvā veidā. Bieži paņem mūsdienu politiķu tekstus, ieraksta un tad manipulē vai "sačakarē" saldenu popmūziku."

Viņš

padomju mūziku neuzskata par amizantu, "drīzāk - par beigtu suni".
Upe tuviem un tāliem" direktore Iveta Mielava
Upe tuviem un tāliem" direktore Iveta Mielava Foto: Publicitātes foto

Mākslas zinātnieks Arnolds Klotiņš, komentējot mākslas darba "derīguma termiņu", uzsver tā kvalitātes un apgalvo, ka "pamatīgam mākslas darbam, kas paliek uz ilgiem laikiem, ir simbolisks saturs. Simbolā ir ļoti plašas asociatīvu simbolu virknes, kas izvēršas daudzās nozīmēs." Viņš saka: "Ja šodien dziedātu par Ļeņinu, varbūt Rubika partijas kongresā skanētu aplausi. Citās situācijās - pieņemtu, plecus raustīdami."

Klausīties vai ne?

Viens ir diskutēt par šo "neērto muzikālo augli", cits - to patiešām noklausīties. Latvijas radio fonotēkas vadītāja Guna Žūriņa bilst, ka nav brīvas pieejas datubāzei, taču iespējams izgatavot kopijas. Jāzina, ko grib klausīties un kādam mērķim, visbiežāk to dara izglītojošiem mērķiem. "Mācību programmās bez īpaša komentāra to nevar atskaņot - var kaut ko ne tā saprast. Dziesmas ar vārdiem "padomju zeme" vairs ideoloģiski nevarētu atskaņot."

"Īpašas intereses par šo mūziku nav, tomēr materiāls nav iznīcināts, ir maz digitalizēts, jo nav pieprasījuma."

G. Žūriņai nav skaidras atbildes, vai šādu mūziku nepieciešams atskaņot: "Grūti teikt, vai vajag, fonotēka to tikai glabā. Ja ir instrumentāla mūzika, kādēļ gan to neatskaņot?"

Komentāri (64)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu