Koklei Latvijas tautas mūzikā ir senas tradīcijas, tomēr atšķirībā no Somijas pašmāju jauniešu vidū šo instrumentu neuzskata par pietiekami "stilīgu". Tā gan nedomā talantīgā mūziķe Laima Jansone - viņas spēlēšanas maniere pierāda, ka arī 21.gadsimtā kokle var izklausīties aktuāli.
Iedvesmojoties no multfilmas, kokles spēlēšanu Laima sākusi apgūt pusaudžu gados, ik dienas veltot tai vairākas stundas. Patlaban viņa aizvada savu pēdējo gadu Latvijas Mūzikas akadēmijā un muzicēšanai neatliek tik daudz laika, cik gribētos.
Viņas ikdiena būtiski mainījās pirms nepilniem diviem gadiem, kad kādā koncertā, viņa paša vārdiem runājot, "meiteni, kura saaugusi ar kokli", dzirdējis režisors Olafs Okonovs. Viņš arī idejas un video autors janvārī iznākušajam koklētājas CD un DVD albumam "Sidrabs". Pagājuši tikai pāris mēnešu, bet saražotā 500 eksemplāru tirāža strauji tuvojas beigām.
Viņas muzikālo redzesloku manāmi paplašinājušas studijas Sibeliusa mūzikas akadēmijā Helsinkos pie labākajiem pasniedzējiem valstī. Metodes, ar kādām tiek apgūta mūzika Somijā, atšķiras no pašmāju izglītības ar savu pieeju. Tur daudz lielāka nozīme ir improvizācijai un eksperimentam. Kā piemēru izpildītāja min mūzikas nometnes uzdevumu, kurā vairākiem studentiem ar savu mūzikas instrumentu skaņu jāspēj piepildīt pamestu ēku meža vidū.
Tomēr, neskatoties uz progresīvajām mācību metodēm, kokles spārns, kas instrumentam ļauj skanēt skaļāk, somu kantelēm ir aizgūts no Latgales, turklāt viņai tuvāks ir arī latviešu koklēšanas stils.
"Latvieši, spēlējot kokli, ir mazliet asāki nekā somi,"
salīdzinot abu tautu spēlēšanas manieres, teic Laima. Arī savu skanējumu, uzstājoties vienatnē, raksturo kā vairāk "roķīgu", nevis meditatīvu, kāds tas ir albumā "Sidrabs". Patlaban mūziķe, kuras īpašumā nesen nonākusi elektroakustiskā kokle, spēlējas ar skaņām, saslēdzot savu instrumentu ar elektriskās ģitāras pedāļiem.
"Man patīk spēlēt to, kas ir atšķirīgs. Ģitāristam ir grūti izsisties, bet kokles mūzika vēl tiek veidota, un tu vari tajā piedalīties," turpina koklētāja.
Viņas radošā darbība patlaban atrodas eksperimentālā posmā, kad gribas kokles spēli iesaistīt tādos muzikālos žanros, kur to vismazāk pieņemts dzirdēt. Viens no šādiem projektiem bija "Openworld", kurā sadarbojoties ar Arni Medni, Rīgā uz pāris dienām sapulcināti savstarpēji nepazīstami mūziķi, veidojot regeja manierē ieturētus skaņdarbus ar latviešu tautasdziesmu motīviem.
"Tas bija salīdzinoši viegli, jo man patīk mūzika, kurai ir grūvs,"
uz jautājumu, kā bija sastrādāties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, atbild Laima. Starp viesmūziķiem bijuši arī savā žanrā cienījami regeja izpildītāji no Lielbritānijas. Basģitārists Kriss Dovkinss, kas sastrādājies ar tādiem pazīstamiem izpildītājiem kā Finlijs Kvejs (Finley Quaye), Riana (Rihanna) un Džeks Džonsons (Jack Johnson), pat nolēmis iegādāties kokli pats sev.
Pirms neilga laika koklētājas skaņdarbu dziesmā bija iesemplējis kāds pašmāju hiphopa izpildītājs un ievietojis to savā Youtube kanālā, tomēr dziesmas zemās kvalitātes dēļ viņam palūgts to izņemt ārā. Pati mūzikas autore gan apliecina atvērtību dažādiem žanriem. Laimai absolūti nebūtu nekas iebilstams, ja viņas radīto mūziku kādā dziesmas motīvā iesemplētu, piemēram, Gustavo.
Arī savu nākotni talantīgā koklētāja ir nolēmusi saistīt ar mūziku, jo pēc Mūzikas akadēmijas pabeigšanas plāno studēt maģistrantūrā Helsinkos. Kā nākamo lielāko uzstāšanos koklētāja nosauc jūlijā notiekošo Introvertās mūzikas festivāla programmu "Gaismas siluets", kas būšot pirmā reize, kad viņa izmantos elektroakustisko kokli. Gada beigās plānoti arī koklētājas koncerti ārpus Latvijas - Beļģijā, Austrālijā, kā arī citās valstīs.
