Instrumenti "Tru"

(Instrumenti LTD)

3,5/5

Kopš grupas debijas singla "Life Jacket Under Your Seat" (2008.gads) pagājuši trīs gadi. Šo gadu laikā duets laiku pa laikam klausītājiem atrādījis kādu no saviem aktuālajiem skaņdarbiem, kā pēdējo pirms albuma izdošanas publiskojot lirisko "Pilnīgi viens". Kopumā no jaunajā albumā iekļautajiem četrpadsmit skaņdarbiem (ja neskaita bonusdziesmu) esam iepriekš dzirdējuši precīzi pusi - septiņus. Tādēļ jāpiekrīt pašiem grupas dalībniekiem Jānim Šipkēvicam jeb Šipsi (Shipsi) un Reinim Sējānam jeb Reinsi (Reynsi), ka "Tru" saturiski ir drīzāk kā dziesmu apkopojums, izlase, nevis idejiski jauns, svaigs dziesmu albums.

LASI TVNET: Intervija: Maskas krīt, Instrumenti paliek 1.daļa

Šo trīs gadu laikā, sekojot līdzi "Instrumentu" attīstībai, skaidri iezīmējas dueta muzikālie meklējumi - sākot no vieglas popmūzikas Mikas (Mika) un "Scissor Sisters" garā ("Life Jacket Under Your Seat"), beidzot ar islandiešu muzikālās valodas estētiku ("Sigur Ros", "Jonsi"), elektroniskiem eksperimentiem, "džeksonismiem" ("(Back of Your) Drawer") un Imanta Kalniņa un "Turaidas Rozes" ietekmēm ("Pieturi mani sev klāt").

Tru. Foto: Publicitātes foto

Tieši šī daudzu muzikālo ietekmju, dažādu krāsu, nokrāsu (arī divu valodu) klātbūtne neļauj albumu uztvert kā vienu veselu.

Albums ir pārāk saraustīts, tas neturas kopā.

Uzkrītošas ir atsevišķas straujas garastāvokļa maiņas - no asa, agresīva, nemelodiska (nosacīti) elektroniska skanējuma ("Peace") uz kaut ko radikāli citu - popsīgu un izteikti melodisku ("Life Jacket Under Your Seat").

Protams, tas nav pārāk labs recenzijas stils sākt ar ko kritisku, tādēļ turpināšu ar vairākiem albuma plusiem.

Viens no tiem neapšaubāmi - skanējums. "Tru" tika ierakstīts "Greenhouse" studijā Reikjavīkā, māsterēts Anglijā un tehniski skan kvalitatīvi, jaudīgi un mūsdienīgi. Kā intervijā TVNET atklāja Jānis, tas ir ne tik daudz islandiešu, cik mūsu pašu skaņu inženiera un plates līdzproducenta Gata Zaķa ("The Mundane", "Zrya") nopelns. Lai albumā agrāk jau ierakstīti skaņdarbi "nelektu laukā", tie no jauna pārrakstīti. Jūtamas izmaiņas skārušas populāro "Apēst tevi", kas jaunajā versijā ir būtiski mainījis savus vaibstus. Tomēr, kā jau minēju, šī tehniskā novienādošana nav spējusi apslēpt muzikālā satura pārlieku izteikto dažādību.

Vēl pie albuma labajām īpašībām jāmin profesionālais izpildījums (abi puiši ir akadēmiski skoloti mūziķi), interesantais aranžējums (stīgas, pūtēji) un vēriens, ar kādu tika sagatavots albuma vāka dizains. Tiesa, galarezultātā albuma vāka krāsas šķiet nedaudz pablāvas... (varbūt tādēļ, ka dominē pelēkais).

Jau ar albuma pirmo skaņdarbu "Medicine", ko ievada pūtēju grupa un viegli, rotaļīgi klavieru pilieni, apaugot ar kustīgu melodisko līniju 1980.gadu "Tears For Fears" tradīcijās, iedomājos, ka "Instrumentu" mūzikai piemīt kinematogrāfisks raksturs. Piemēram, "sigurrosīgais" skaņdarbs ar vieglu Milēnes Fārmeres piesitienu "This Is How I Long for You" droši varētu kalpot kā skaņu celiņš kādai islandiešu dabas skatu filmai, valsīša "Kvikmyndir" vokāli nedaudz atgādināja kaut ko no īru ģimenes grupas "Clannad" televīzijas seriāla "Robins Huds" ("Robin of Sherwood") tēmas, "Zemeslodes" iederētos Disneja animācijas filmā "Karalis Lauva" (acu priekšā ievadošais filmas kadrs ar jaundzimušo lauvēnu Simbu), savukārt "The Time Is Now" viegli spocīgās harmonijas kā fona mūzika droši iederētos kādā no "Bīstamo mājsaimnieču" ("Desperate Housewives") trauksmainākajām epizodēm. "The Time Is Now" nobeigumā dūdu solo konceptuāli likās neiederīgs elements, kas albuma kopējo krāsu paleti (jau tā ļoti košo) padarīja pavisam eklektisku.

Lai kā Jānis un Reinis censtos izvairīties no akadēmiski pareiziem risinājumiem, pavisam no tiem viņi nav atbrīvojušies (varbūt nemaz nav arī vēlējušies to darīt). Atsevišķos albuma brīžos, jau minētajā "The Time Is Now", arī "Born to Die" ieskanas kas tāds, kas neliktu nosarkt pašam Endrū Loidam Vēberam (Andrew Lloyd Webber), kas, kā zināms, sacerējis daudzus no pasaulē populārākajiem mūzikliem ("Operas spoks", "Kaķi" u.c.).

Varbūt nākamais "Instrumentu" albums jāveido kā mūzikls?

Domāju, ka gan muzikāli, gan vizuāli grupa ko tādu ir spējīga paveikt!

LASI TVNET: Intervija: Maskas krīt, Instrumenti paliek. 2.daļa

Manuprāt, albums tikai iegūtu, ja tas būtu mazliet īsāks, kompaktāks. Tādas dziesmas kā "Freak Out", "Lie Down", "The Time Is Now", kas it kā ilustrē dueta skarbo, pancīgo šķautni, ir

lieks mēģinājums parādīt grebeni, kuras nav.

  Vienīgais no ātrajiem skaņdarbiem, kas ir tiešām izdevies ir rečitējošais "Peace", kura tapšanā roku pielicis leģendārais "pērkonietis" Juris Kulakovs.

Plates divas muzikālās virsotnes, manuprāt, ir "Pieturi mani sev klāt" un "Pilnīgi viens". Es nebrīnītos, ka "Pieturi mani sev klāt" ir kāda nozaudēta Imanta Kalniņa un "Turaidas Rozes" nošu partitūra, kuru nejauši kādā noputējušā bibliotēkas grāmatā uzgājis Šipsi. Savukārt "Pilnīgi viens", kas balstās uz harmonijas (ērģeles) akordiem, kas apaudzēti ar stīgām, zvaniņiem (amerikāņu komponista Niko Mūlija (Nico Muhly) aranžija) un brīnišķīgu Šipsi falsetu, ir viens no pēdējo divdesmit gadu spožākajiem veikumiem pašmāju populārajā mūzikā.

Labākās dziesmas: "Apēst Tevi", "Pilnīgi viens", "Medicine", "Peace" un "Pieturi mani sev klāt".