Izdziedāta sveša dzeja: Haralds Sīmanis "Es esmu rīts" (30)

Jānis Žilde
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

"Dievs, daba, darbs" - tieši ar šo rakstnieces Annas Brigaderes triloģijas virsrakstu varētu raksturot visu 60 gadu vecā dziesminieka Haralda Sīmaņa radošo ceļu. Arī jaunākajā mūziķa studijas albumā "Es esmu rīts", kas tapis pēc ilgāka pārtraukuma, muzikālajā pīrāgā iemīcītas visas šīs trīs sastāvdaļas.

Haralds Sīmanis «Es esmu rīts»

(Melo Records)

3/5

Izbijis sportists (1967. gada Latvijas čempions kalnu slēpošanā junioriem), vēlāk profesionāls skārdnieks un jumiķis, Sīmanis kopā ar domubiedriem septiņdesmitajos gados atjaunojis Cēsu katedrāles torni, spēlējis ērģeles baznīcā un visādi citādi bijis saistīts ar Dievu To Kungu. Arī deviņdesmitajos sniedzis akustiskus koncertus Latvijas dievnamos.

Šodien, tālu no lielpilsētas trokšņa, Sīmanis, apliecinot savu mīlestību dabai, mitinās "Atvaros", kā pats saka Meža mājā, kur ierīkota neliela digitāla ierakstu studija, kurā laiku pa laikam tiek iemūžinātas arī kādas jaunas dziesmas.

«Es esmu rīts»
«Es esmu rīts» Foto: Publicitātes foto

Skolas gados ar draugiem deju vakaros spēlējis The Beatles dziesmas, līdz vēlāk sācis komponēt pats. 1976. gadā radīta poēma ērģelēm "Mīlestība nekad nebeidzas" ar vēlāk pazīstamā vides aizsardzības eksperta Arvīda Ulmes dzeju. Vēlāk top dziesmu cikls "Likteņa lietavas", taču Sīmaņa lielākais iznāciens publikas priekšā notiek 1980. gada "Mikrofona" aptaujas laureātu koncertos, kad pārliecinoši izskan savdabīga progresīvā roka un folka kompozīcija "Ezers". Tiesa, toreiz cenzūra tikai tai zināmu apsvērumu dēļ lika izņemt Sīmanim dziesmas trešo pantu ("Kā suns es klusumu loku no ezera sava pie jums pirms aizeju prom").

Pamatoti, galvenokārt dziedāšanas manieres dēļ, Sīmani sāk dēvēt par latviešu Demisu Rusu (Demis Roussos), arī šis grieķu dziedātājs agrīnajos ierakstos pievērsies progresīvajam rokam (1960. gadu beigās) un pat vizuāli ir gluži kā Sīmaņa dvīņubrālis.

Diemžēl pēc tik spilgtas - īpaši jau muzikālā ziņā - lielās debijas Sīmaņa savdabīgā zvaigzne sāk dzist. 1983. gadā sadarbībā ar grupu "Lāčplēsis" top zināmu popularitāti ieguvušais roka hits "Man jānoriet" (skat. resursus), bet tad Sīmanis uz laiku it kā pazūd, noriet no publikas acīm.

Haralds Sīmanis "Man jānoriet" 1983.gads

1980. gada "Ezers" ir viena no pašmāju mūzikas virsotnēm - ierakstā skan moog sintezators, ko spēlē Imants Paura, soloģitāra (Aivars Hermanis), turpretī diemžēl turpmākā, īpaši pēdējo gadu Sīmaņa daiļrade, manuprāt, muzikāli ir vienkāršojusies, nonivelējusies. Šobrīd Sīmanis savas dziesmas ieraksta tikai akustiskās ģitāras pavadībā, laiku pa laikam piesaistot kādus viesmūziķus. Arī jaunā plate "Es esmu rīts" no muzikālā viedokļa ne ar ko nepārsteidz, tieši otrādi - tā ir gaužām tradicionāla. Pēdējos gadus Haralds Sīmanis daudz ir muzicējis kopā ar Ilzi Grunti. Ar Ilzi un viņas brāli, kontrabasa meistaru Andri Grunti, arī radīta šī jaunā koncertprogramma.

Daudzas dziesmas balstās uz monotonas tēmas, kas pārlieku uzstājīgi atkārtojas, tām trūkst kādas dramaturģiskas attīstības ("Es esmu rīts", piemēram). Nemākulīgs elektriskās ģitāras solo ieduras ausīs dziesmā "Tavs pirmais sniegs". Brīžiem nostaigā ritms. Arī saturiski Sīmanis palicis uzticīgs tiem pašiem Ulmes tekstiem un savai demisrusiskajai dziedāšanas manierei. Diemžēl arī vizuāli - albuma vāks (apgarots foto ar neveiksmīgu burtu šriftu) nav tās labākās gaumes un dizaina piemērs.

Būtībā šīs nav dziesmas klasiskā izpratnē, kurā autoram pašam būtu sakrājies kas sakāms un ko pats autors ietērptu savās melodijās. Gandrīz visa Sīmaņa daiļrade ir izdziedāta dzeja, turklāt ne viņa paša, bet sveša - Arvīda Ulmes dzeja. Reizēm Ulmes tekstus notīs izdodas ietērpt veiksmīgi, bet bieži vien teksts un mūzika tā arī nesatiekas. Arī saturiski ne vienmēr vēstījums ir skaidrs, bet tas, protams, katra individuālās interpretācijas ziņā...

Paliek pāri tikai "unikālā" dziedāšanas maniere. Tas arī viss...

Albumā iekļauta arī jauna "Ezera" versija - šoreiz akustiski un ar visiem trīs pantiem. Lieki piebilst, ka 2012. gada "Ezers", kurā, paša Ulmes vārdiem, saplūst mīlestība pret dabu un Dievu, ir tikai vāja atblāzma 1980. gada muzikāli jaudīgajam ierakstam.

Interesanti, ka "Ezers" vēl joprojām ir Sīmaņa koncertu kulminācija (noteikti viena no), nevis kāds 1990. gadu vai pēdējo gadu skaņdarbs... tas daudz ko izsaka.

References: API SITE
Komentāri (30)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu