Klajā nācis vīru kopas «Vilki» dziesmu albums «Jūras vilki», kas ir pirmais jūrasbraucēju, zvejnieku un pārcēlāju dziesmu albums Latvijas mūzikas vēsturē.
«Vilki» izdod jaunu dziesmu albumu «Jūras vilki» (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dziesmu albumā ir apkopotas 18 jūrniecības dziesmas: «Latvju jūrnieku sveiciens», «Jūrniekam ir šķirties grūti», «Es uzvilku ūdens kreklu», «Jūrnieka līgava», «Jūras kaujā dodoties» un daudzas citas dažāda laika, rakstura un ritma dziesmas. Dziesmu vārdi ir pievienoti klāt diskam, lai jebkurš tās var arī dziedāt līdzi.
Jaunais dziesmu albums pirms diviem gadiem nav tapis profesionālā ierakstu studijā, bet gan Gaujas krastā «Lejzemnieku» mājās pie Latvijas skaņu ierakstu meistara Tāļa Timrota. Latvijas daba un īpašais vīru dziedājums par mājām, ilgām, dzimteni un mīlestību albumam ir piešķīris neatkārtojamu un latviešiem raksturīgu skanējumu. Dziesmu albumā ir dzirdamas īstas ugunskura skaņas, pērkona dārdi un lauku mājas ikdienišķās skaņas.
«Muzikologi šīs dziesmas kvalificētu kā ziņģes, bet, mūsuprāt, tās ir tautas dziesmas, kurām īpašu skanējumu un «smeķi» piešķir tradicionālie tautas mūzikas instrumenti un mūsu izpratne. Trīs dziesmas albumā ir iedziedātas no cara laikā 1914. gadā izdotās grāmatas «Jūrnieku jaunākās galda dziesmas». Tā kā albumu ierakstījām pie Gaujas, tad vienu precību dziesmu veltījām arī Gaujas pārcēlājiem. Katrā ziņā latviešu pārliecība, kas caurstrāvo šīs dziesmas, ir bravūrīga un pilna lepnuma par savu valsti un veicamo darbu. Es pat teiktu, ka tajā laikā vīri lepni dzīvoja un uzskatīja, ka Latvija ir jūras lielvalsts, un mūsu pienākums ir šo ideju kā kultūrvēsturisku mantojumu nodot tālāk arī nākamajām paaudzēm,» norāda vīru kopas «Vilki» vadītājs Edgars Lipors.
Par «Vilkiem»
Vīru kopas aizsākumi meklējami 1980.gadā, kad Māra Oša vadībā radās etnogrāfisks ansamblis, kam tika dots Jukuma Vācieša vārds. Kad pret Ošu VDK ierosināja krimināllietu, ansambļa vadību uzņēmās toreizējais Dailes teātra direktors Bērtulis Pizičs. Arī šo vadītāju novēroja čeka, tādēļ ansamblis pārkārtojās un pārtapa folkloras kopā «Liepavots», bet 1992.gadā organiski pārauga kopā «Vilki», kurā no pirmā sastāva dzied vairs tikai Andris Balcers.
Šobrīd vīru kopā «Vilki», kurai pajumti dod Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras un atpūtas centrs «Imanta», ir seši dažādu nozaru profesionāļi, kurus vieno latviešu karavīra dzīvesziņa. Dalībniekiem darbošanās grupā nozīmē mīlestību pret Latviju, interesi par tās vēsturi un vēlēšanos kaut par kripatiņu latviešos raisīt pašapziņu un vīrišķīgu stāju, kā arī izpratni par savām saknēm.
Katrs no apvienības dalībniekiem pieprot kādu no senajiem arodiem - ādas apstrādi, rotu kalšanu. Arī tērpus dalībnieki gatavo paši. Pat senie mūzikas instrumenti, kurus mūziķi spēlē, ir pašu gatavoti. Tas viss tapis, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 9.-13. gadsimta tērpu fragmentus, rotas un bagātīgo etnogrāfisko mantojumu.
Repertuāra pamatu veido karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas tiek meklētas Emiļa Melngaiļa, Andreja Jurjāna, Jāņa Vītoliņa un Aivara Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet vismaz puse no I pasaules kara latviešu strēlnieku, kā arī II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmām pierakstītas, tiekoties ar šo cīņu dalībniekiem.
«Vilki» apņēmušies izpētīt visus laikposmus, lai emocionāli izjustu un radītu priekšstatu par Latvijas karavīru visā Latvijas pastāvēšanas laikā, savus atklājumus nododot nākamajām paaudzēm. To darot, «Vilki» brauc uz Latvijas skolām, muzicē un dzied, rāda un stāsta par senajiem latviešu karavīru ieročiem, godu, pašlepnumu, drosmi un cieņu.