Lielkoncertā piedalījās tādas latviešu mūzikas zvaigznes un leģendas, kā grupa «Eolika», grupa «Credo», Žoržs Siksna, Uldis Marhilevičs, Normunds Rutulis, Roberto Meloni, Samanta Tīna u.c.

Smokingos cauri centrāltirgum

«Cik daudzi smokingos, uzvalkos, garās kleitās, vidēji garās kleitās saposušies cilvēki šodien nāca uz šejieni. Cauri dzelzceļa tunelim un centrāltirgum, tā, kā nekad vēl nav nākuši. Un viņi nāca uz šejieni!» svinīgi paziņoja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

«Zālē sēž dzejnieks Jānis Peters, režisors Jānis Streičs, Latvijas galvenais kultūras pieminekļu sargs Juris Dambis, viņa kolēģi, arhitekti - Andris Kronbergs un Jānis Dripe. Palūkojaties, šeit ir akadēmiskā elite. Vesela strīpa,» iespaidos dalījās Spārītis un novēlēja visiem Millera muzikālajiem projektiem būt konkurētspējīgiem un salīdzināmiem ar akadēmisko eliti.

Koncertzāle «Rīga» ir atklāta!

«Daudzi teica, ka tas nebūs iespējams, bet mēs pierādījām, ka to var izdarīt,» svinīgi paziņoja producents Juris Millers, kurš ir viens no rekonstruētās koncertzāles «Rīga» vaininiekiem. Taču atklāšana neesot vienīgais mērķis.

«Ceru, ka nākamgad uz šīs skatuves dēļiem mēs varēsim atklāt divu kādreiz ārkārtīgi populāru teātru mūsdienu jaunu versiju, proti, jaunatnes un operetas teātra apvienojumu,» atklāja producents.

Koncertzāle «Rīga» turpmāk būs Zinātņu akadēmijas ēkas lielās zāles nosaukums, jo pēc 42 gadu pārtraukuma šajā zālē atgriezusies kultūras dzīve. 1955.gadā būvētā ēka un tajā iekārtotā zāle savulaik izcēlās ne tikai ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā, izcilu akustiku un pat orķestra bedri, kas pēc zāles remonta atkal būs pieejama mūziķiem. Kultūras dzīve šajās telpās pārtrūka 1972.gadā, kad īssavienojuma dēļ ugunsgrēkā gāja bojā daļa skatuves un tās iekārtu.