Festivālu ieskandinās SIA «Latvijas koncerti» veidotais koncertuzvedums bērniem «Kā zvēri Daugavu raka». Tajā mazie apmeklētāji varēs iejusties latviešu tautas pasakā, kurā stāstīts par to, kā pēc Dieviņa vēlējuma zvēri, putni un zivis raka Daugavu. Pasaku mūzikā izstāstīs Ilga Reizniece (balss, vijole), Laima Jansone (kokle), Krišjānis Bremšs, (sitaminstrumenti), Andris Grunte (kontrabass), vokālās studijas «Knīpas un knauķi» mazie dziedātāji, kā arī Latvijas Universitātes deju ansambļa «Dancītis» mazie dejotāji.

Daugavas folkfestivālu turpinās un plkst. 13.00 uz skatuves muzicēs Austra Pumpure un austrasbērni. Leģendārā dziesminiece ir viena no pirmajām, kas latviešu tautasdziesmas sāka dziedāt ģitāras pavadījumā, 1982.gadā izveidojot savu koncertprogrammu «Mana tautasdziesma», tādējādi gan pulcinot domubiedrus un līdzidziedātājus, gan veicinot latviešu tautas atmodu.

Festivālā uzstāsies vairākas nu jau labi pazīstamas folkloras un postfolkloras grupas no Latvijas, kā arī viesi - «Žemyna» no Lietuvas un «Malva & Kirsipu» no Igaunijas. Bērnu un jauniešu folkloras grupa «Kokle», viens no vissenāk dibinātajiem bērnu folkloras ansambļiem Latvijā, izpelnījusies uzmanību, pateicoties savai aktivitātei, muzicējot gan Latvijā, gan starptautiskos festivālos ārzemēs. Savukārt postfolkloras grupa «Vecpilsētas dziedātāji» savdabīgi ar pašu radītajām oriģinālkompozīcijām, kurās viņi brīvi rotaļājas ar latviešu folkloru, smeļoties tajā arī dziesmu vārdus. Līdzīgi kā «Vecpilsētas dziedātāji» arī tautas mūzikas grupā «Teikas Muzikanti» apvienojušies jaunieši - draugi un domubiedri, kuri ilgus gadus spēlējuši kopā, folkloru dēvējot ne vien par vaļasprieku, bet gan dzīvesveidu. Muzicējot Vecrīgas ielās, satikušies arī citi astoņi radoši jaunieši - postfolkloras grupa «Dārdi», kas savā repertuārā iekļauj ne vien tradicionālo tautas mūziku, bet arī pašu veidotas tautasdziesmu aranžijas, tādējādi instrumentālajā izpildījumā nozīmīga loma ir ne vien kokles un dūdu skaņām, bet arī ģitārām, mandolīnai, čellam, kontrabasam, kā arī austrumnieciskiem sitamajiem instrumentiem. Kopā sanākot jauniešiem no vairākām Rīgas augstskolām, 1993. gadā dibināta arī folkloras grupa «Laiksne», kas spēlē aranžētu tautas mūziku, melodijas un tekstus rodot dažādu folkloras vācēju materiālos un pēc tam veidojot dziesmu apdares. Šobrīd ļoti aktīvu koncertdarbību veic arī piecu Rēzeknes jauniešu 2011.gadā veidotā postfolkloras grupa «Rikši», kas ar lieliem panākumiem piedalījusies nu jau dažādos koncertos un festivālos Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā un Francijā. Savukārt no Kurzemes puses, no Liepājas, ieradīsies jaunā un daudzsološā folktronikas grupa «Zari», kurā apvienojušies seši multiinstrumentāli mūziķi, katrs ar dažādu muzikālo pieredzi, meklējot mūzikā un tautasdziesmās jaunas, mūsu laikmetu raksturojošas dimensijas. Grupas skanīgo bāzi veido sintezatori, akordeons, akustiskā ģitāra, elektriskā ģitāra, pūšamie instrumenti un perkusijas.

Svētdienas vakarpusē Daugavas folkfestivālā dzirdēsim muzikālās apvienības «KurpEja» un «Brāļi un māsas», kurās apvienojušies vairāki sabiedrībā labi pazīstami mūziķi. Iedvesmojoties no senās indiāņu parunas, ka, lai spriestu par otru cilvēku, vismaz jūdze ir jānostaigā viņa kurpēs, radīta apvienība «KurpEja». Tajā muzicē Ilze Grunte, Kristaps Krievs un Zane Šmite, kuri brīvi improvizē, iekāpjot dažādās muzikālās kurpēs un ļaujoties radošam izpētes un piedzīvojuma priekam. Savukārt mūziķu apvienībā «Brāļi un māsas» mūziku izpilda un aranžē Artis Orubs, Ilze Grunte, Andris Grunte, Edgars Kārklis un Kristīne Kārkle. Gadu gaitā mūziķi ir tikušies dažādos projektos, kur liela loma bijusi tautas un pasaules mūzikai mūsdienīgā interpretācijā un, kā viņi atzīst, «tā vienmēr ir īpaša sajūta muzicēt kopā ar cilvēkiem, kurus jūti, mīli, ar kuriem var runāt bez vārdiem, mūzikas valodā!»

Festivāla noslēgumā Spīķeru centrālajā laukumā skanēs latviešu tautasdziesmas un tradicionālā danču mūzika visiem labi zināmās postfolkloras grupas «Iļģi» izpildījumā, un īstos deju soļus klātesošajiem ierādīs «Rīgas Danču kluba» dejotāji.

Svētku dalībniekiem un apmeklētājiem no pulksten 12.00 līdz 18.00 būs arī iespēja aplūkot senās Rīgas kuģus, kas atradīsies iepretī festivāla norises vietai Daugavā, Daugavas promenādes piestātnē. Interesenti varēs iepazīties ar senajiem kuģiem «Pardus» un «Üxküll», kādus savos braucienos pa Daugavu un Baltijas jūru laika posmā no 8. līdz 12. gadsimtam izmantoja Baltijas reģiona seno cilšu iedzīvotāji, kā arī uzzināt vairāk par seno kuģotāju dzīvi informatīvajos stendos un improvizētajā seno kuģotāju apmetnē.