Pienvedēja piedzīvojumi "Rīga ir gatava"

(Micrec)

Atceros kādu no pirmajiem Valmieras rokfestivāliem 90. gadu otrajā pusē, kur uzstājās gan "Pienvedēja piedzīvojumi", gan "The Satellites", gan "Prāta vētra" u.c. Kad vakarpusē uz skatuves sāka spēlēt "pienvedēji", atmiņā atausa kāds nenozīmīgs dialogs starp vienu no tā laika pazīstamākajiem mūzikas menedžeriem un kādu mūziķi.

""Pienvedēja piedzīvojumi" jau nekas tāds īpašs neesot," teicis mūziķis un daudzi no mums, blakusstāvošajiem, toreiz piekrītoši mājām ar galvu. Taču minētais menedžeris bija citās domās, viņš bija pārliecināts, ka par šiem trijiem puišiem mēs vēl dzirdēsim daudz un ilgi ... un viņam bija taisnība!

Atgādināšu, ka 1997., 1998. gadā Latvijas mūzikas dzīvē notika lielas pārmaiņas, izveidojās vairākas jaunas, ambiciozas, uz aktuālo Rietumu mūziku orientētas grupas, tika nodibināta perspektīva mūzikas izdevniecība ("Annemarie Records"), kas centās strādāt pēc Rietumu mūzikas biznesa principiem, izdodot singlus, veidojot jauno mākslinieku vizuālo tēlu u.tml. Vairākas grupas par savu pienākumu uzskatīja distancēties no visa latviskā, no stagnējošās Latvijas PSR laiku estrādes un provinciālisma ... diemžēl singlu tirgus Latvijā nespēja iedzīvoties (jaunas tradīcijas ir grūti ieviešamas, turklāt singlus pie mums nepērk vēl šobaltdien), arī ambiciozie plāni iekarot Rietumu mūzikas tirgu palika tikai uz papīra, un visa šī "gaismas pils" lēnām sabruka.

Diemžēl vēl šodien Latvijas mūzikas industrijā nav izveidota funkcionējoša infrastruktūra (profesionāļu trūkums), uz kuras bāzes būtu iespējams kādai no grupām vai solo māksliniekam uzlauzt Rietumu tirgu. Taču arī šodien atsevišķas jaunās grupas nenogurstoši dzied lauzītā angļu mēlē, uzcītīgi imitē Rietumu paraugus (ne tos svaigākos, starp citu) cerībā, ka kaut kas tāds varbūt varētu interesēt klausītāju ārpus Latvijas robežām... Šāda primitīva copy-paste attīstības fāze Latvijā jau bija novērojama pirms desmit gadiem, diemžēl šobrīd nekas daudz nav mainījies... par informācijas trūkumu mēs taču vairs nevaram vairs sūdzēties?

"Pienvedēja piedzīvojumi" šajā kontekstā ir unikāla parādība, protams, arī viņu mūzikā mēs varam saklausīt The Smashing Pumpkins, Muse u.c. viņiem tuvu mākslinieku ietekmes, taču padsmit gadu laikā šis Sabiles trio - Pēteris, Aldis un Māris - ir izveidojis savu neatkārtojamu skanējumu un kļuvis par vienu no populārākajiem Latvijas rokmūzikas ansambļiem. Un tieši šāds Latvijā izveidojies, attīstījies, transformējies "latvisks" (kompliments) mūzikas produkts ir liela vērtība.

Tādas grupas kā "PP" dabiskā ceļā veido manis minēto Latvijas mūzikas infrastruktūru, neizkropļojot to ar dažādiem mākslīgiem popularitātes celšanas veidiem. "PP" nav redzēti Eirovīzijas nacionālajos finālos, grupas solists Māris Žigats nav piedalījies TV realitātes šovos, grupa nav redzēta nedz "Jaunajā vilnī", nedz "Dziedi ar zvaigzni" u.tml. surogātpasākumos.

Jaunais, piektais grupas albums tapis divu gadu garumā ierakstu studijā "Codex", tajā iekļautas 11 kompozīcijas, kuras radušās četru gadu laikā, kā arī viena no grupas agrīnās daiļrades posma dziesmām "Gumijas līme" (no 1995. gada kasetes "Gumijas līme"), kuru grupa pārrakstījusi jaunās skaņās. Latvijas radiostacijās jau izskanējuši divi singli no gaidāmās plates - "Maximums" un "Šodien nē", līdz ar albuma izdošanu radio tiks nodots arī jaunākais grupas radiosingls, kura nosaukums pašlaik vēl netiek atklāts.

"Rīga ir gatava" seko 2004. gada grupas labāko dziesmu izlasei "1994-2004" un 2002. gada studijas ierakstam "PP4".

Plati ievada jaudīgais "Maximums", kas eksplodē rūcošas ģitāras piedziedājuma rifā, diemžēl šis skaņdarbs skanējuma ziņā nedaudz "izlec" no kopīgā albuma plūduma, acīmredzot tas nav tapis vienā ierakstu sesijā ar pārējiem skaņdarbiem. Sekojošais "Ceļavējš" ir potenciāls radiosingls - melodisks, viegls un gaišs. Seko aktuālais radiohits "Šodien nē" un jaunās skaņās iespēlētais "Gumijas līme", kas atgādina, ka "pienvedēji" bija vieni no pirmajiem grandžmūzikas pionieriem Latvijā (šķiet, pirmā pašmāju grandžgrupa bija "Blind Mike", kas darbojās 90. gadu pirmajā pusē).

"Sapņotājs", kura pamatā spurains Queens Of The Stone Age ģitāras rifs, izceļas ar spēcīgu piedziedājumu: "Viens ar otru jautri dejojam, visapkārt zvaigznes spīd...", savukārt "Meiteņzēns" pulsē teju vai agrīno "Auroras" vai "Jumpravas" analogo bungmašīnu ritmā.

Viens no, manuprāt, plates spēcīgākajiem skaņdarbiem ir dinamiskais "Varbūt tā ir labāk", kas atsaucas uz albuma vāciņa vizuālo ideju (neliela līdzība gan ar "Smashing Pumpkins" jaunākās plates "Zeitgeist" vāciņu"), proti, grimstošo jeb, precīzāk, pagrimušo Rīgu: "Jau pavisam drīz nogrims šī pilsēta." Piedziedājums ir teju vai himniska, līdzi dziedama roka mantra.

"Cilvēk, paklau, ko tu te dari meklē, meklē, meklē, Rīt šeit nekas nepaliks pāri..."

Vienīgā mazā iebilde, starp citu, kaite, kas raksturīga daudziem pašmāju māksliniekiem, - nepareizu uzsvaru likšana vārdos. Piemēram, vārdam "pilsēta" uzsvars ir uz pirmās zilbes, nevis uz otrās. Protams, latviešu valodā ir ļoti sarežģīti ritmiski pie melodijas piemeklēt labskanīgus vārdus, taču, manuprāt, tas tomēr ir iespējams. Šī mazā kritika gan vairāk veltīta citiem pašmāju māksliniekiem, "pienvedēju" gadījumā tā ir tikai viena maza, nenozīmīga epizodīte.

Plates noslēgumā atrodami divi liriski skaņdarbi - The Cure noskaņās ieturētais "Man nepietiek" un "Saules ceļš".

Kopumā kvalitatīvs, spēcīgs, klasisks "pienvedēju" albums, atliek vien cerēt, ka nākamo plati sagaidīsim ātrāk nekā pēc četriem gadiem!

Izdošanas datums - 09.11.2007.