Kā TVNET informēja grupas pārstāvji, vasaras sākumā ierakstītas vairākas jaunas dziesmas, kas kopā ar agrāk tapušiem ierakstiem tuvākajā laikā tiks izdotas kā atsevišķs albums.

Koijots

Kādu dienu koijots gāja medībās. Lai gan - ko nu koijots lielu var nomedīt, tāpēc precīzāk būtu teikt, ka koijots gāja pastaigāties. Uz kāda klintsraga viņš pamanīja divus kraukļus, kuri spēlējās ar acīm - kurš tālāk tās izšaus. Noskata kādu klintsragu, piepūš kaklu un - hop! - acis izlec, aizlido apkārt tam klintsragam un atgriežas. Krauklis iesaucas "kreh, kreh", un acis atlec atpakaļ. Koijots skatās, skatās un sāk lūgties: "Ai, kraukļi, es nekad neesmu redzējis jaukāku rotaļu. Lūdzu, lūdzu - iemāciet man!" Kraukļi nosmej, ka tur nekā sarežģīta nav, un brīnās, ka koijots šādu spēli nezina. Koijots mēģina, mēģina, bet viņam nekas nesanāk.

Kad nu kraukļi redzēja, cik ļoti koijots grib tikt vaļā no savām acīm, viņi pieteicās palīdzēt, par ko koijots dikti nopriecājās. Kraukļi nolaidās pie koijota, izknāba acis un apēda. Nosmējās pie sevis un aizlidoja. Koijots pagaidīja mirkli, tad sāka saukt "kreh, kreh", bet acis kā nelēca atpakaļ, tā nelēca. Nopūlējies un galīgi aizsmacis no saukšanas, viņš taustīdamies devās uz mājām - vismaz uz to pusi, kur domāja, ka atrodas mājas. Pa ceļam sataustīja brūkleni - mīkstu, gatavu. "Tā jau droši vien mana acs!" iesaucās koijots un ielika dobumā. Brūklene bija dzeltena un mazliet laida cauri saules gaismu. Pēc brīža koijots sataustīja otru brūkleni un ielika otrā dobumā. Kopš tā laika koijotiem ir mazas, dzeltenas acis un slikta redze.

Indiāņu pasaka.