Atzīmējot Pasaules Veģetāriešu dienu un pievienojoties biedrības «Dzīvnieku brīvība» centieniem izbeigt dzīvnieku izmantošanu Rīgas Cirkā, pašmāju smagā metāla grupa «Kapakmens» laiž klajā dziesmu «Brīvību dzīvniekiem». «Laikā, kad dzīvniekus vairs neuzlūkojam kā lietas, ko pakļaut savām iegribām, aktuāli ir ne tikai neēst to, kam ir bijusi seja vai vārds, bet arī nespīdzināt dzīvniekus perversai izklaidei,» raksta grupa preses paziņojumā.
Grupa «Kapakmens» pievienojas biedrības «Dzīvnieku brīvība» cīņai pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas Cirkā un nes šo ziņu tautās arī ar mākslu un mūziku. Dziesmas teksts ir balstīts uz «Dzīvnieku brīvības» atklāto vēstuli LR Kultūras ministrijai, RD Izglītības, kultūras un sporta departamentam, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai 2014. gada 17. jūnijā (skat. resursus).
Dzīvnieku cirka pamatā ir 19. gadsimtā sakņota ideoloģija, kurā cilvēkam vajadzēja demonstrēt savu varu par dzīvo dabu, to pakļaujot savai nelokāmajai gribai. Šī ideoloģija nav sevi attaisnojusi - vēl vairāk, tā ir izrādījusies kaitīga ne tikai visām dzīvajām būtnēm, ar kurām mēs dalām vietu uz šīs planētas, bet arī mums pašiem.
Rīgas Cirks spīdzināšanas procesā apelē pie senām tradīcijām, jo tiek pieņemts, ka tradīcijas ir labas tikai tāpēc, ka tās ir tradīcijas.
Cirks lepojas ar dresētājiem (it kā tur būtu ar ko lepoties), jo viņiem izdevies panākt, ka lācis brauc ar divriteni, zilonis sēž uz krēsla, tīģeris lec cauri degošam riņķim u.tml. Dresūras laikā tiek pilnīgi salauzta dzīvnieka patiesā daba un iznīcināts tas, kas viņu padara par dzīvnieku, radot neadekvātu priekšstatu par konkrētu dzīvnieku uzvedību un izskatu.
Šim tā dēvētajam atrakciju dzīvniekam nav nekā vairāk par priekšmeta statusu, uzskata grupa.
Turklāt grupa «Kapakmens» iesaka visiem cilvēkiem padomāt arī par to, vai viņi paši nav kā lielie, dresētie cirka zvēri un lietas, ko izmanto un izmet, valstī, sabiedrībā, skolā, darbā, armijā un pat ģimenē, jo visur šeit strādā «disciplinēt un sodīt» princips ar mērķi pārveidot cilvēka patieso dabu, izveidojot kaut ko tādu, kas valstij un varai visefektīvākā veidā nes maksimālo labumu.
Dziesma ierakstīta Hodila studijā Valmierā 2014. gada 5. oktobrī.
