Sensenos laikos Liepājā uz Ūliha un Peldu ielas stūra, kur agrāk atradās neliela pasta nodaļa, pasta nodaļas vadītāja ģimenē piedzima puisītis. Gāja gadi, un «puisītis» kļuva par Latvijā pazīstamu un mīlētu komponistu, pianistu un daudzu pazīstamu grupu dalībnieku Uldi Marhileviču, tautā dēvētu arī par Marhilu, vienu no Liepājas brāļu klana. Ejot gadiem, «puisītis» kļuva arvien sentimentālāks un pēc sarunas ar savu jaunības draugu, vēl vienu Liepājas brāļu klana pārstāvi Guntaru Raču, kopā uzrakstīja dziesmu – veltījumu sev, saviem draugiem un savai ģimenei. Un Uldim divas reizes nebija jādomā, kam tieši uzticēt izdziedāt savu dzīves stāstu, protams, cilvēkiem, kuriem viņš uzticas visvairāk.