Daugavas krastu erozijas un nobrukšanas apturēšanai pēc pusotra gada nav paredzēti finanšu līdzekļi. Straumē var ieskalot mājas un laivu piestātnes, apdraudētas būs arī, piemēram, Kokneses pilsdrupas vai Daugmales pilskalns.
Daugavas krastus apdraudam paši (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paradoksālākais ir tas, ka šādu situāciju radījusi Latvijas valdība. Apzināti vai savas nekompetences dēļ, tas jau ir cits jautājums. Tomēr, ņemot vērā, ka ministrijas var pieaicināt ekspertu komandas, rodas pamatots jautājums: vai Ministru kabinets (MK) savulaik ir rīkojies, tikai mirkļu intereses vadīts, un vai vispār ir spējīgs paraudzīties tālāk nākotnē? Priekšnosacījumi Daugavas krastu nobrukšanai ir radīti ar 2002. gada 22. oktobrī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 310. Tos parakstīja toreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs, tagadējais premjers Aigars Kalvītis.
Krastu sakopšanai atvēl Latvenergo naudu
Bažas par Daugavas krastu pastiprinātu eroziju radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, kad projektēja un būvēja Rīgas hidroelektrostaciju (HES). Jau LPSR laikā eksperti saprata, ka Daugavas HES kaskāde uz upi atstās nelabvēlīgu ietekmi un pastāvīgā ūdens līmeņa maiņa upē sekmēs krastu eroziju. Padomju laikā Daugavas krastu saglabāšana notika par valsts budžeta līdzekļiem, kurus administrēja LPSR Ūdenssaimniecības ministrija. Vairāk vai mazāk sekmīgi finanses tika tērētas un darbi veikti līdz Latvijas neatkarības atgūšanai.
90. gadu sākumā Ūdenssaimniecības ministrija tika likvidēta un tās funkcijas pārņēma Zemkopības ministrija. 1994. gadā aktualizējās jautājums par to, kas tad īsti notiek ar Daugavas krastiem, un tika konstatēts, ka situācija nav laba un līdzšinējā kārtība ir jāmaina. Šajās diskusijās pagāja vairāki gadi, līdz beidzot 1998. gada 19. augustā MK pieņēma noteikumus Nr. 310 Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība. Atbilstoši šiem noteikumiem tika paredzēts, ka Daugavas krastu nostiprināšanu un Rīgas HES laikā uzcelto sūkņu staciju darbību finansēs par valsts akciju sabiedrības Latvenergo līdzekļiem.
Noteikumu otrajā punktā ir rakstīts: "Latvenergo 2% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, paredz to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbiem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju." Līdzekļu administrēšanu un darbu pasūtīšanu uzticēja bezpeļņas valsts uzņēmumam Vides projekti.
Finanses "noveco"
Tā kā finanšu apjomu aprēķināja pēc pagājušā gadsimta beigu cenām, tika konstatēts, ka naudas nepietiek. Un tā pēc četriem gadiem — 2002. gada 22. oktobrī — MK pieņēma 310. noteikumu grozījumus, kas paredzēja, ka šiem mērķiem Latvenergo no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim atvēlēs 4% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot saražoto elektroenerģiju, bet no 2008. gada 1. janvāra — tikai 1,5% no ieņēmumiem.
Un tieši no 2008. gada 1. janvāra atvēlēto līdzekļu apjoms rada vislielāko izbrīnu. 1998. gadā, aprēķinot nepieciešamos līdzekļus, tika ņemtas vērā tā laika cenas, un izrādās, ka arī pēc desmit gadiem tās palikušas nemainīgas. It sevišķi būvniecības un celtniecības jomā! Jāņem vērā arī tas, ka Daugavas krastu saglābšanai atvēlētā summa nav fiksēta, jo tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem — cik sausa vai mitra būs vasara un cik šajā periodā Daugavas hidroelektrostacijas spēs saražot elektroenerģiju. Tādējādi ir apgrūtināta lielo darbu plānošana. Tā kā desmit gadu laikā palielinājusies inflācija un darbu izmaksas, jākonstatē, ka pēc gada un trim mēnešiem Daugavas krastu nostiprināšanai tiks atvēlēts daudz mazāk līdzekļu nekā pirms desmit gadiem. Tas nozīmē, ka Latvijas likteņupes tecējums būs neprognozējams un tas var nodarīt būtisku kaitējumu.
"Doma par krastu sakopšanu jāatmet"
Ogres rajona padomes izpilddirektors Andris Karasevs, kas ir iepirkumu komisijas sastāvā, kura kontrolē un spriež par Latvenergo naudas sadali Daugavas krastu sakopšanai, sarunā ar Nedēļu bija visai satraukts: "Ja godīgi, tad naudas ir par maz." Viņaprāt, pat pašreiz atvēlētie 4% no Latvenergo ieņēmumiem ir nepietiekami, nemaz nerunājot par gaidāmajiem 1,5%. Šogad tiek plānots, ka Latvenergo šiem mērķiem varētu atvēlēt ap 800 000 latu.
Andris Karasevs apgalvo, ka no 2008. gada nauda pietiks tikai astoņu sūkņu staciju darbībai. Jāteic, šo staciju funkcionēšanai jābūt nepārtrauktai, jo pretējā gadījumā var notikt neparedzami plūdi. Piemēram, ja aptur Ogres 1. sūkņu stacijas darbību, divu stundu laikā tiek applūdinātas Ogres pilsētas zemākās vietas. Ar šiem 1,5% varēs nodrošināt tikai sūkņu staciju ekspluatāciju, nepietiks nauda pat to rekonstrukcijai, saka Karasevs. Doma, ka varētu nostiprināt krastus, vispār esot jāatmet.
Iepazīstoties ar Daugavas krastos esošo pašvaldību attīstības projektiem, var redzēt, ka krastu nostiprināšana ir viena no galveno vietvaru rūpēm. Piemēram, Lielvārdes domē uzsver: "Daugavas HES kaskādes darbības rezultātā, mainoties ūdens līmenim, Daugavas krasti gadā iebrūk par trim četriem centimetriem. Nepieciešami lieli finanšu līdzekļi kvalitatīvu un efektīvu krastu stiprināšanas darbu veikšanai." Līdzīgus secinājumus izsaka arī citas pašvaldības un cerības liek uz Latvenergo naudu un Vides projektu labvēlību, ka tieši viņu projekti gūs atsaucību naudas dalītāju sanāksmē. Tomēr, "pateicoties" MK noteikumu grozījumiem, pašvaldības pēc gada, visdrīzāk, būs spiestas atteikties no savām cerībām.
Andris Karasevs uzskata, ka teorētiski jau pašvaldības var atvēlēt līdzekļus Daugavas krastu nostiprināšanai, taču tas neietilpst viņu funkcijās, jo Daugavas ūdenstece ir valsts, nevis pašvaldību īpašums. Tāpēc pašvaldības savus līdzekļus tērē sociāliem projektiem un valsts ziņā atstāj tās funkciju pildīšanu.
"Ne tikai Latvenergo, bet arī Dabas māte"
Latvenergo pārstāvis Aivars Kvesko, kas atbild par Daugavas krastu nostiprināšanas projektiem, Nedēļai apgalvo, ka krasti jau nenobrūk tikai HES darbības iespaidā, bet gan arī Dabas mātes "izrīcību" dēļ, jo, lūk, upe pati veido savu gultni neatkarīgi no cilvēku gribas. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz, ka Dabas māti varētu iespaidot arī HES darbība. Tā nu veidojas apburtais loks.
Tomēr HES darbības rezultātā upes krastu erozija un gultnes maiņa ir diezgan ievērojama. HES iespaidā diennakts laikā Daugavas līmenis var mainīties pat vairāk nekā par metru, un tas rada nobrukumus. Lielākie darbi krastu sakopšanai, ar ko lepojas Latvenergo, ir Kokneses pilsdrupu pamatnes nostiprināšana, Daugmales pilskalna glābšana, autoceļa stiprināšana pie Jelgavkrastiem un citi.
Savukārt krastos mītošie cilvēki Latvenergo naudas dalīšanas komisiju "bombardē" ar sūdzībām. Ķeguma iedzīvotāja Vespere raksta: "Manam zemes gabalam Ogres rajona Ķeguma Bekuciemā Pumpuriem ir 100 metru gara robeža ar Daugavas kreiso krastu — Rīgas HES ūdenskrātuvi. Pēc ūdens līmeņa pacelšanas pašreizējā līmenī notiek pakāpeniska krastu noskalošanās, aizvien vairāk apdraudot dzīvojamo māju un saimnieciskās ēkas."
Vides projektu direktors Ivars Ozoliņš Nedēļai teica, ka līdzīgas vēstules saņemot desmitiem. Viņš arī atzina, ka daudzos gadījumos nav līdzekļu, lai nobērtu viensētu krastus, piemēram, ar granti. "Nav vērts riskēt un vienā mājā investēt desmitiem tūkstošu latu. Cilvēks jau pats ir riskējis dzīvot Daugavas krastā," sacīja Ivars Ozoliņš. Viņš apgalvo, ka plūdu riski lielajām apdzīvotajām vietām ir novērsti, un par finanšu trūkumu nežēlojas. Kaut gan atzīst, ka inflācija ir "noēdusi" lielu daļu naudas. Ozoliņš arī teic, ka pašreiz ir grūti plānot lielus projektus, jo Daugavas krastu saglābšanai atvēlētā nauda nav fiksēta summa — tā atkarīga no HES ražošanas rādītājiem.
Ja grib, naudu var sameklēt
Laikā, kad tika aprēķināts, cik no Latvenergo ieņēmumiem vajag atvēlēt Daugavas krastiem, tika ieplānots, ka ar šo naudu pietiks visu astoņu sūkņu staciju rekonstrukcijai. Tomēr inflācijas dēļ līdz nākamā gada beigām ar to nepietiks, lai atjaunotu trīs četras sūkņu stacijas. Tāpēc esot jāmeklē cits finansēšanas avots. Ivars Ozoliņš spriež, ka viena no iespējām ir mainīt MK noteikumus un no 2008. gada nesamazināt Latvenergo iemaksas Daugavas krastu sakopšanai. Otrs variants esot sūkņu staciju rekonstrukcijai piesaistīt ES naudu. Pastāv vēl trešā iespēja, un tā esot visreālākā — papildu finansējumu varētu dabūt no nacionālās programmas vides risku novēršanai. Pašlaik gan konkrēti neviens nav spriedis, kur un kā dabūs naudu, "jo laika vēl esot gana". Tomēr Nedēļa secina, ka gads nemaz nav tik ilgs laiks. It sevišķi gadījumos, kad jāraksta pieteikumi ES projektiem vai jāsagatavo dokumenti, lai mainītu valsts budžetu.
Kamēr vieni gatavojas meklēt naudu, citi gatavojas tiesāties. Daugavas savienības, kurā apvienojušās Daugavas krastos esošās pašvaldības, Rīgas pilsētas pārstāvis Dainis Īvāns paziņojis, ka tiek gatavoti dokumenti, lai uzsāktu tiesvedību pret Latvenergo, kuras HES ne tikai Rīgas teritorijā pie Dārziņu mikrorajona, bet visā tās garumā degradē krastu.