Tuvāko piecu gadu laikā Latvijā gaidāms katastrofāls mediķu trūkums, tā prognozē nozares eksperti. Lēš, ka drīzumā pensionējušos ārstu skaits par 11% pārsniegs jauno ārstu skaitu, savukārt situāciju vēl vairāk saasinās darbspējīgo ārstu aizbraukšana no valsts.
Latvijai draud akūts kvalificēto un jauno ārstu trūkums (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LNT ziņas svētdien informēja, ka kvalificēto darbinieku trūkums var kavēt darba izpildi daudzās medicīnas iestādēs un par to nopietni satraukti ir nozares speciālisti.
Apdraudēts ātrās palīdzības darbs
Pašlaik Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs rit pilnā sparā, taču tuvāko gadu laikā darba izpildi varētu kavēt kvalificēto darbinieku trūkums. NMPD vadītājs Armands Ploriņš pauda bažas: „Ja, piemēram, Saeima nolemj par priekšlaicīgu pensionēšanu ar 2014.gadu, tad pašlaik ir pēdējais brīdis, kad jādomā, ar kādiem darbiniekiem spēsim aizstāt tos, kas priekšlaicīgi pensionēsies.”
21% jeb piektdaļa strādājošo mediķu ātrās palīdzības dienestā esot vecumā no 51 līdz 60 gadiem. Iespējams, tieši tik liels jaunu darbinieku skaits arī būs nepieciešams. Vajadzība pēc ātrās palīdzības brigāžu mediķiem ir atšķirīga valsts reģionos. Piemēram, Latgalē šobrīd neesot nepieciešami jauni darbinieki, bet Rīgā nākas biežāk risināt jautājumu par personāla piesaisti.
Mediķi Rīgā bieži vien strādājot vairākos darbos, tāpēc ārstu piesaiste Rīgā esot sarežģītāka. Ploriņš norādīja: „Ja ārsti masveidā izdomās, ka brauks prom uz ārzemēm strādāt un nenāks strādāt uz NMPD, tad ārstu brigādes aizstāsim ar palīgu brigādēm.” Jau šobrīd NMPD no 180 brigādēm tikai 57 ir ārstu brigādes, tomēr, vēl vairāk samazinoties ārstu brigāžu skaitam, ieguvēji nebūs pacienti.
Jaunajiem nav motivācijas strādāt Latvijā
Jaunos ārstus pārstāvošās organizācijas nesola vieglu jauno mediķu piesaisti darbam nozarē Latvijā. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa intervijā LNT ziņām pauda: „Tuvākajos gados par spīti ieguldītajiem lielajam darbam un naudas līdzekļiem jauno ārstu izglītībai Latvijā, viņi tomēr dosies strādāt varbūt uz citu Eiropas Savienības valsti, jo trūkst motivācijas palikt tepat Latvijā.”
Turklāt tuvākajā nākotnē pensionējušos ārstu skaits par aptuveni 11% pārsniegs jauno ārstu skaitu. Tas nozīmē, ka medicīnas iestādēs kopumā būs katastrofāls mediķu trūkums. Mazais atalgojums ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas mediķus aizvien turpina uztraukt.
Algu jautājums atkarīgs no situācijas valstī
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) raidījumam norādīja, ka mediķu algu jautājumu nevarot skatīt atrauti no veselības aprūpes situācijas valstī kopumā. „Algas ir tā lieta, protams, kuras mēs gribētu, lai palielinātos, un tiem darbiniekiem, kas nodrošina darbu, varēsim lēni un pakāpeniski palielināt atalgojumu,” lēš Bārzdiņš.
Pēc Ārstu biedrības aprēķiniem, 150 ārstu katru gadu dodas strādāt uz ārvalstīm. Lielākoties projām dodoties anesteziologi, rentgenologi, kardiologi un citi, kas galvenokārt strādā ar augstvērtīgu medicīnisko aparatūru.