Viesturs Dūle: Latvijai vajag intelektu Latvijā! Tagad! (62)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vakar LNT ēterā, raidījumā “Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” runājām par intelekta emigrāciju. Un uz vienkāršu jautājumu – kā veicināt jauniešu vēlēšanos palikt Latvijā - ir tikpat loģisks pretjautājums – kāpēc jaunietim palikt Latvijā? Ko viņš te ir pazaudējis? Vai te ir labas augstskolas (jā, bet tikai dažas), vai te ir lielas investīcijas ekonomikā un jaunajās tehnoloģijās, vai Latvijā ir forši dzīvot, vai te ir laba atmosfēra? Tātad - vai uz kādu no šiem jautājumiem ir pozitīva atbilde?

Varbūt TVnet lasītāji var iedot savu ieskatu – kāda jums šķiet pašreizējā situācija? Atbildiet uz TVNET dienas jautājumu:

“Vai jūs šobrīd ieteiktu jaunietim palikt mācīties un strādāt Latvijā?”

  • Lai mācās Latvijā, paliek Latvijā.

  • Lai mācās Latvijā, brauc strādāt uz ārzemēm.

  • Lai mācās ārzemēs, bet brauc atpakaļ strādāt uz Latviju.

  • Lai mācās ārzemēs un tur paliek, jo Latvijā nebūs normāla darba.

Pielikšu atgādinājumam dažu aptauju datus par to, kāds ir līdzšinējais sabiedrības viedoklis un psiholoģiskais stāvoklis saistībā ar intelekta un talantu emigrāciju:

  • 85,7% cilvēku uzskata, ka valdība nerespektē sabiedrības viedokli (SKDS aptauja, 2010.gada septembris);

  • 88,2% Latvijas iedzīvotāju vairākumā gadījumu netic politiķu teiktajam (SKDS aptauja, 2009.gada oktobris);

  • 80,8% cilvēku uzskata, ka nav iespējams kontrolēt politiķu darbību (SKDS aptauja, 2010.gada septembris);

  • 56% Latvijas iedzīvotāji caurmērā neuzticas līdzcilvēkiem (SKDS aptauja, 2009.gada aprīlis).

Un tam klāt pieliekam arī izglītības sistēmas vērtējumus:

  • Latvijā apmēram 50% no tiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību un ir ar augstām prasībām, vēlas mācīties ārzemēs;

  • 67,2% Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni Latvijā vērtē kā viduvēju vai zemu (SKDS aptauja, 2009.gada decembris).

Šādu aptauju, kas krāso visu diezgan tumšos toņos, ir ļoti, ļoti daudz! Nu tādā atmosfērā mēs te dzīvojam! Un vai jaunietis to vēlas?

Piebildīšu vienu faktu – ekonomiskajai izaugsmei ir vitāli svarīga jauniešu un studentu klātbūtne sabiedrībā un sekmīga universitāšu sadarbība ar biznesu un valsti. Amerikā ir bijuši daudzi pētījumi par to, kā veicināt ekonomisko attīstību 21.gadsimta inovāciju laikmetā, un tajos tika konstatēts, ka primāri ir piesaistīt jaunos talantus. Savukārt jaunie, enerģiskie talanti vēlas doties uz reģioniem, kur ir lielas investīcijas jaunajās tehnoloģijās un toleranta sabiedrība. Un ASV tikai 10% no valsts lielajām pilsētām pašlaik ir talantus piesaistošas. Angļi savukārt satraucas par to, ka, pastiprinot imigrācijas uzraudzību, viņi var traucēt imigrēt valstī jauniem, talantīgiem studentiem. Tas ilgtermiņā nozīmējot ekonomikas vājināšanos inovācijas sektorā.

Par ko uztraucas Latvija? Par kaut ko taču ilgtermiņā jārūpējas, vai ne?

Piemēram, vai Latvijai arī izdodas pievilināt ārzemju talantīgos studentus un noturēt savus? Izklausās pēc joka, bet cerams, ka kādreiz tā būs!

Nākamā raidījuma temats – jauniešu intelekta degradācija bezdarba dēļ.

Televīzijas raidījums “Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis – Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās mācību metodes un principus.

Projekts ir politiski neatkarīgs. Šo projektu veido Latvijas Intelektuālās attīstības fonds. Mēs nevēlamies mainīt Izglītības ministrijas sastāvu vai struktūru – tas ir tautas ievēlētu politiķu kompetencē. Nevēlamies pašmērķīgi kritizēt izglītības sistēmu, bet nebūt iecietīgiem pret lietām, kas liekas neadekvātas, un rosināt sabiedrību un cilvēkus pašorganizēties un darīt pašiem.

Komentāri (62)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu