Dūle: Izglītība = ekonomika, stabilitāte, attīstība

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vai daudziem tas gadījumā nebūs pārsteigums, ka izglītība = ekonomika? Ka izglītība = personība? Bet saistība starp izglītību un valsts ilgtermiņa dzīvotspēju jau ir pierādīta dikti daudz. Somijas Izglītības ministrijas pārstāvji uz jautājumu, kādas ir valsts izredzes būt sekmīgai, ja ir vāja izglītība, atbildēja, ka Somija atrodas vietā, kur vienīgais resurss ir cilvēki un, ņemot vērā, ka viņu ir tikai 5,5 miljoni, tad viņiem ir ārkārtīgi rūpīgi jāmēģina palīdzēt attīstīties katram no viņiem pasaules līmenī.

Un šajā sakarā, lai vēl ilustrētu izglītības nozīmi, visvienkāršākais no piemēriem, protams, ir ekonomika – Singapūra (Singapūra pirms 30 gadiem, ļoti aptuveni salīdzinot, bija apmēram tādā pašā stāvoklī kā Latvija pagājušā gadsimta 90. gados), Somija, Dienvidkoreja, Dānija (atsevišķās jomās) un arī Igaunija – šajās valstīs ir labākas izglītības nekā šobrīd Latvijā.

Tātad, ja izglītība paliks tāda kāda tā ir, tāda paliks arī ekonomika. Valsts stabilitāte un drošība. Dumi būsim, dumi dzīvosim. Un, ja liela daļa turpinās vainot tikai ģimenes vai valdību, ka tās neko neuzlabo un nemaina, tad šībrīža izglītība = ekonomika paliks mūsu pašreizējās ekonomikas līmenī. Ar valdībām pagaidām, tā runā, mums neveicas, ar ģimenēm savukārt dažiem paveicas, bet dažiem mazāk.

Izglītības koncepts tikai ministrijas atskaitēm?

Uz pagājušās nedēļas TVnet jautājumu, kam ir domāts Latvijas izglītības koncepts, vairums atbildēja, ka ministrijas atskaitēm. Ja godīgi, man ir apnicis būt procesos, kuri zākā ministriju (jo tas ir bezjēdzīgs negatīvisms, tamdēļ es tikai piebildīšu, ka daļēji tam piekrītu, pārformējot, ka šībrīža politiskā sistēma valstī kā tāda ir domāta atskaitēm – politiķi lokās atskaitēs starp sponsoriem un elektorātu, Izglītības ministrija starp priekšniekiem, politiķiem, skolotājiem un studentiem, valdība starp koalīciju, sponsoriem un elektorātu. Kādā veidā šeit ir iespējami konstruktīvi lēmumi!? Visi dzīvo vienās vienīgās cietumnieku dilemmās, kur visi sarga savu ādu un nespēj izdarīt neko, kas pēc būtības un ilgtermiņā būtu jēdzīgi.

Tātad jautājums mums visiem: ja visi, kuri varētu lemt par izglītības attīstību, ir kaut kādos locīšanās, izpatikšanas rāmjos – kā kaut kas var būtiski mainīties?

Nākamnedēļ mūsu sociālā projekta ietvaros raidījumā “Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” runāsim par to kāda ir pasaules un Latvijas prakse un pieredze dinamiskā, efektīvā intelekta attīstībā.

Savukārt no 1.maija ķersimies pie Latvijas izglītībā tērēto 700 miljonu latu publiska audita. Kā ir ar šīs naudas lietojamības efektivitāti? Vai šī nauda tiek tērēta profesionāli, godīgi un vai rezultāts mūs apmierina?

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu