Ja man kāds cilvēks vēl arvien prasa - kamdēļ, Dūle, tu ar šito ņemies -, tad es arvien noteiktāk atbildu, ka man gribas dzīvot gudrā valstī. Jo pretējā gadījumā ir ļoti labi izprotama cilvēku vēlme emigrēt no šejienes. Vispārzināmās klišejas - valstī vara ir “uzurpēta”; jaunajiem negribas dzīvot šajā izmirstošajā vietā; jaunajiem šeit nav kur sevi realizēt, jo vecie kontrolē sistēmu visos līmeņos; un arī izglītībā pat Igaunija mums ir krietni priekšā utt..
Dūle: 800 miljoni izglītībā un izglītības emigrācija!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igauņi atkal priekšā
Vakardienas raidījumā “Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt”, kas veltīts izglītības sistēmas auditam, runājām par skolu direktoriem un skolotājiem. Pieņemsim, ka visi nojauš to, ka situācija ir ļoti ačgārna. Igaunija, kura 90. gados skatījās, kā pie mums ir iekārtotas izglītības lietas, tagad droši un pārliecinoši ir aizgājusi Latvijai priekšā. Un Izglītības ministrija kā pretargumentāciju, kamdēļ igauņi ir priekšā, piedāvā attaisnojumu konceptu - visam ir kaut kādi cēloņi, statistiskie argumenti utt. Tikmēr gadi iet, bērni, jaunieši mācās. Emigrācija, demogrāfija – valsts sabrukšana viegli un ļengani turpina notikt. Varam tikai un vienīgi apsveikt igauņus.
Pie mums?
Ir skaidrs, ka izglītības sistēma nevar uzlaboties, ja fundamentāli neuzlabojas skolotāju situācija un skolotāju kvalitāte, redzējums, mūsdienīgums. Atkārtošu vēlreiz, ka pēc starptautiskās auditorfirmas McKinsey secinājumiem, tieši skolotājs ir galvenā persona izglītības kvalitātē. Ja labs skolotājs, kurš dara darbu ar aizrautību, ir radošs un var realizēt esošajā sistēmā savas radošās ieceres, tad arī izglītībā jābūt labiem rezultātiem. Un tieši šī, skolotāju nozīmības jautājuma dēļ, mums izglītībā nudien gaisma tuneļa galā vēl patālu. Skolotāju caurmērā ir par daudz; lielākā daļa ir cienījamā vecumā; jauni skolotāji negribīgi ieiet sistēmā; skolotāju prestižs zems; atalgojums neatbilstošs darba atbildībai un sarežģītībai; Izglītības ministrija, kas pārvalda skolotāju organizēšanu, tiek uzskatīta par izteikti vāju utt. Par laimi, ir labi skolotāju mācību kursi, ir “Iespējamā misija”, kas mēģina radīt jauna domāšanas veida skolotājus. Un, jā, protams, ir arī viduvēji skolotāju kursi, kuri ir tīri formāli, turklāt ir dzirdēti arī atzinumi, ka skolotājiem ir visnotaļ grūti pašiem kaut ko jaunu iemācīties, jo ir ļoti pierasts pašiem citus mācīt. Respektīvi, situācija ir draņķīga. Daži cilvēki kaut ko cenšas uzlabot, bet kopējā aina joprojām ir kā izmirstošai valstij. Jo attīstība, ja arī notiek, tad daudz par lēnu.
Starp citu, vai attīstības kursi notiek arī tiem, kuri pārvalda sistēmu? Precīzāk sakot, vai cilvēki, kuri pārvalda sistēmu, paši arī kļūst profesionālāki?
Paldies visiem, kuri uz manu iepriekšējo medijos izplatīto aicinājumu par “sirsnīgu un apņēmīgu revolūciju” ir atsaukušies. Arī citiem - ja jūtat, ka vajag pārmaiņas šajā sistēmā un vajag valstij palīdzēt tās veikt, tad atsūtiet savu JĀ uz dule@kvants.lv.
Ir jādara! Jo šis ļenganums un depresija sistēmā mudina tiešām tikai uz vienu – uz emigrāciju. Jo Izglītības ministrija turpina griezt savas dzirnavas. Saeimas Izglītības komisija turpina komisionēt. Un visiem ir pilns ar attaisnojumiem! Varbūt vienīgi, ja valstij pēkšņi parādās prezidents, kurš ir ar mugurkaulu un spēju palīdzēt šobrīd noplicinātajai valstij.
Ir jāpalīdz valstij arī mums! Citādi pēc pieciem gadiem latviešu minoritātei nebūs ne spēka, ne jaudas kaut ko jēdzīgu izdarīt.
Nākamā raidījuma temats – turpinām Latvijas izglītības sistēmas auditu un runāsim par likuma punktu “Nauda seko skolēnam”. Vai šis princips strādā, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai tas būtu efektīvs?
Televīzijas raidījums “Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis – Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās mācību metodes un principus.