Latvijas reģionos tiek apzināti cēloņi dzimstības samazinājumam un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācijai. Šo piektdien Cēsīs notika apaļā galda diskusija par demogrāfijas jautājumiem, vēstīja LNT ziņas.
Cēsis pēc 119 gadiem var palikt bez neviena cilvēka
Cēsis gadā pamet 160 cilvēki
Cēsīs sanāca Vidzemes pašvaldību vadītāji, eksperti, izglītības iestāžu direktori un sociālie darbinieki. Viņi visi kā viens atzinuši, ka nācijas pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta, informēja raidījums.
Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Sietiņsone atklāja emigrācijas apmērus: „Gada laikā vidēji no Cēsīm aizbrauc 160 cilvēki, ja nemaldos, bet katrā gadījumā pēc 119 gadiem, ja nekas nemainīsies, Cēsīs nebūs neviena cilvēka, un tā ir tikai oficiālā statistika. 119 gadi - tas ir ļoti tuvs periods.”
Pašvaldības gaida iniciatīvu no valsts
Pašvaldības diskusijā teicās, ka darot visu, kas viņu spēkos – sakārto infrastruktūru, rūpējas par skolām, bērnudārziem, pēc iespējas palīdz ar pabalstiem un dzīvokļiem. Tomēr neesot pašvaldības spēkos radīt drošības sajūtu jaunajām ģimenēm. Tas lielā mērā ir valsts politikas jautājums.
„Vietējā pašvaldība apstājas pie darbavietu radīšanas, un te rodas tas nākamais jautājums - vai te kaut ko tālāk pašvaldība var izdarīt? Un rodas vēl jautājums – ko valsts dara šajā jautājumā,” norādīja Vidzemes reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Ko domā cēsnieki?
Bērna pabalsts vai māmiņas alga nav motivācija ģimenes pieaugumam, tā atzīst aptaujātie Cēsu iedzīvotāji. Laist pasaulē bērnus ģimenes izvēlas tad, kad ir drošības sajūta par rītdienu, taču pagaidām tādas nav.
„Es nekad neesmu īpaši rēķinājusies ar to, ka valsts kaut kādā veidā varētu rūpēties vai atbalstīt ģimenes ar bērnu pabalstiem,” tā LNT ziņām pauda Cēsu iedzīvotāja Aiga. Savukārt jaunietis Jānis neredzot Latvijā nākotni. Viņš neredz iemeslu šeit palikt, ja nevar atrast darbu, kādēļ tuvējā nākotnē grūti domāt vēl par bērnu radīšanu šeit Latvijā.
Reģionos apspriedīs demogrāfiju
Par dzimstības samazinājumu un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju viedokļus un priekšlikumus plānots uzklausīt arī citos Latvijas reģionos. Nākamnedēļ apaļā galda diskusija notiks Preiļos, bet 10. jūnijā - Kuldīgā.