Amerikas Savienotajās Valstīs, Bostonā, pēc ilgas slimības 88 gadu vecumā mirusi leģendārā cilvēktiesību aktīviste, Nobela Miera prēmijas laureāta akadēmiķa Andreja Saharova atraitne Jeļena Bonnere, paziņojuši viņas tuvinieki.
Mirusi leģendārā cilvēktiesību aktīviste Jeļena Bonnere
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts)
Pēc aizgājējas vēlēšanās, urna ar viņas pelniem tiks guldīta Maskavas Vostrjakovas kapsētā, kur apglabāts viņas vīrs, māte un brālis.
"Viņa bija tiešs un kaismīgs cilvēks - tāda vēriena cilvēks, par kuru nav vajadzības izdomāt nekādus komplimentus," pieminot Bonneri, radiostacijai "Eho Moskvi" sacījis Andreja Saharova fonda priekšsēdētājs, pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs. "Viņas vieta dzīvē, viņas loma, viņas spītīgā tiekšanās pēc patiesības visiem ir zināma arī tāpat."
Tēvs nošauts, māte ieslodzīta nometnē
Bonnere, īstajā vārdā Lusika Alihanova, dzimusi 1923.gadā toreizējā Turkestānā un agri saskārusies ar Padomju Savienības dzīves realitāti - viņas tēvs 1938.gadā nošauts, bet māte uz astoņiem gadiem ieslodzīta nometnē. Abi Bonneres vecāki reabilitēti pēc Staļina nāves 1954.gadā.
Kara laikā viņa dienēja armijas medicīniskajā daļā kā medicīnas māsa un tika smagi ievainota. Balstoties uz personisko pieredzi, vēl pirms gada kādā intervijā Bonnere izteicās, ka kara tēma Krievijā gadiem ilgi tiek ekspluatēta, lai "muļķotu cilvēkus un militarizētu sabiedrības apziņu, savā ziņā gatavojot to nākamajam karam".
Izmācās par ārsti un kļūst par PSRS iekārtas kritiķi
Vēlāk Bonnere studēja medicīnu, strādāja par ārsti. Sešdesmitajos gados iestājās Komunistiskajā partijā, bet vēlāk izstājās no tās pēc padomju spēku ievešanas Čehoslovākijā 1968.gadā un kopš tā laika kļuva par atklātu padomju iekārtas kritiķi.
1970.gadā viņa iepazinās un divus gadus vēlāk apprecējās ar kodolfiziķi Saharovu, bet 1975.gadā pārstāvēja viņu Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo, jo viņas vīram doties uz ārzemēm bija liegts.
Iesaistījās protestos pret PSRS un izveido atbalsta fondu
Septiņdesmitajos gados viņa drosmīgi iesaistījās protestos pret citu disidentu arestiem un prāvām un 1974.gadā izveidoja fondu, lai atbalstītu politieslodzīto bērnus.
Kopš brīža, kad Bonnere sāka aktīvi piedalīties cilvēktiesību aizstāvībā, viņa tika nemitīgi vajāta un šantažēta,
viņas dēls un meita no pirmās laulības tika izslēgti no augstskolas un bija spiesti emigrēt.
Kad Saharovu izsūtīja uz Gorkiju, Bonnere devās viņam līdzi, un 1984.gadā arī viņai pašai tika piespriests izsūtījums, apsūdzot viņu "padomju iekārtas nomelnošanā".
Dzīvojot ASV, aktivitātes turpina
Arī dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs Bonnere turpināja sekot procesiem Krievijā. Viņā nosodīja gan Krievijas vadības politiku Čečenijā, gan Maskavas rīcību Gruzijas kara laikā.
2010.gada martā viņa kā pirmā parakstīja opozīcijas aicinājumu Krievijas pilsoņiem "Putinam ir jāaiziet", bet vēl šā gada sākumā nāca klajā ar aicinājumu panākt "Jukos" dibinātāju Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva atbrīvošanu.
Tomēr, kā izteicies Kovaļovs, "galvenais, ko cilvēki atcerēsies vēl ilgi, ir Bonneres un Saharova mīlestība", viņu dzīve, kas, neraugoties uz trimdu un rūgtajiem pārbaudījumiem, bijusi "harmoniska un gaiša".
"Viņu mājās vienmēr bija daudz cilvēku, jo viņi ļaudīm bija vajadzīgi," piebildusi Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva.
Bonneres tuvinieki lūguši nenest uz kapsētu ziedus, bet godināt viņas piemiņu, ziedojot Andreja Saharova fondā.