Narkokurjerus no Latvijas pieķer daudzviet pasaulē

Piekrīt narkokurjera amatam arī apstākļu dēļ

Ja pirms gadiem desmit Latvijas valstspiederīgo saistība ar narkotiku biznesu bija vien atsevišķi gadījumi, kas saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, tad tagad šajā biznesā darbojas simtiem cilvēku – vai nu apstākļu spiesti, vai arī brīvprātīgi

Kriminologs Andrejs Vilks intervijā „Top10” atzīst, ka narkotiku biznesā iesaistās cilvēki, kuriem ir finansiālas grūtības, piemēram, kredītsaistības, vai arī cilvēki, kuriem darbs nedod pietiekamus ienākumus. „Bez šaubām, viņi zina šo kriminālo aprindu pārstāvjus, viņi atsevišķos gadījumos tiek uzmeklēti un notiek tā saucamā kriminālā rekrutēšana,” sacīja Vilks.

Viena daļa apzināti braucot uz ārzemēm, lai iesaistītos narkotiku kontrabandā, savukārt otri – apstākļu spiesti. Otrā grupa ietver cilvēkus, kuri devušies uz ārzemēm godīgi strādāt, bet tikuši apkrāpti, iekūlušies parādos.

Vēstulē stāsta par notiesātiem latviešiem

Tā, piemēram, pēdējās dienās sociālo tīklu „draugiem.lv” un arī privātas e-pasta adreses apceļo kāda vēstule. Tās autors atklāj, ka piedalījies tiesas sēdē, kurā nopratināti un notiesāti divi latviešu puiši, kas bijuši iesaistīti narkotiku kurjeru shēmā.

Vēstules autors emocionālai uzsvēris, ka

„viņi nebija acīmredzami kretīni, bet normāli čaļi spēka gados no skaistas Latvijas pilsētas, kas, vieglprātības un naudas dzīti, spēruši neapdomīgu soli

...nelielas naudas summas kārdināti”.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) apstiprina, ka šogad Spānijā uz aizdomu pamata par narkotisko vielu transportēšanu, izgatavošanu, realizāciju vai glabāšanu aizturēti vai notiesāti jau desmit Latvijas iedzīvotāji.

„Pēdējos gados Latvijas valstspiederīgo aizturēšanas statistika ir pieaugoša. Piemēram, ja 2008.gadā tika aizturēti 117 Latvijas valstspiederīgie, tad 2010.gadā jau - 271. Tas pats attiecas arī uz tiem, kas aizturēti uz aizdomu pamata par narkotiku glabāšanu vai transportēšanu, vai izgatavošanu,” norādīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.

Pieaug aizturēto vai notiesāto skaits

Ministrijas statistika rāda bīstamu tendenci. Šā gada desmit mēnešos aizturēti vai notiesāti jau 54 cilvēki. ĀM speciālisti „Top10” uzsvēra, ka kopš 2009.gada ievērojami pieaudzis to cilvēku loks, kas aizturēti, mēģinot izceļot no dažādām Dienvidamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.

Pēdējos trīs gados visvairāk cilvēku aizturēts Peru, Argentīnā, Krievijā, Spānijā un Japānā, kā arī citās Eiropas un aizokeāna valstīs. Kriminologs Vilks norāda, ka patiesais šādos noziegumos iesaistīto personu skaits ir daudz lielāks.

„Veidojas tā saucamās tīkla struktūras. Ja agrāk mēs pētījām un aprakstījām tā saucamās piramīdas, kur ir kaut kāda elites grupa, kas nodarbojas ar šo, teiksim, finanšu pārvaldīšanu, ar organizēto grupu koordināciju, ar varbūt darbību konkrētās teritorijās nodrošināšanu un tā tālāk, tad tagad šīm tīkla struktūrām raksturīgi: ja izkrīt no aprites kāds no šiem tīkla elementiem, tad viņš tiek momentā aizvietots. Kāda struktūra, kura pārstāv, pieņemsim Lietuvas, Polijas kriminālās aprindas, izkrīt no aprites, tad to var aizvietot, teiksim, tie paši uzņēmīgie cilvēki, kas ir no Krievijas, Latvijas,” skaidroja Vilks.

Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka aizturēto personu skaits jāreizina ar desmit un tad var iegūt aptuvenu narkotiku realizācijas shēmas dalībnieku skaitu. Šo skaitli vēlreiz reizinot ar desmit, var iegūt aptuvenu nojausmu par to, cik patiesībā daudz cilvēku kopumā iesaistīti šajā narkotiku shēmā.

Populāra eiropiešu vervēšana

Latvija uz Eiropas narkotiku kartes uzskatāma par tranzītvalsti, bet krīzes gadi krietni atvieglojuši iespējas savervēt mūsu valsts iedzīvotājus narkokurjeru amatam. Turklāt eiropiešu vervēšana kļuvusi populārāka arī tādēļ, ka cilvēku, kuram ir eiropeiska āriene un Eiropas Savienības pase, varētu apturēt un pārbaudīt retāk kā tumsnēju cilvēku no narkotiku audzēšanas valstīm.

Tomēr speciālisti brīdina -

ja eiropietis ticis pieķerts, apcietināts un notiesāts, tad nav vērts cerēt uz vieglām dienām eksotisko valstu cietumos.

Krimināltiesību eksperte un „Providus” pētniece Ilona Kronberga raidījumam sacīja: „Šajās eksotiskajās valstīs vispār nevaram runāt par nekādiem kvadrātmetriem vai lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Ja mēs runājam par šīm valstīm, šeit ir pavisam cita soda izpildes kultūra. Cerēt uz to, ka cilvēku šajās valstīs ļoti aprūpē cietumā vai pat, salīdzinot ar to, cik daudz tiesību ieslodzītajam ir Latvijā vai cik daudz viņam būtu Meksikas cietumā, mēs vispār nevaram runāt par salīdzinājumu.”

Cietumsodi par līdzīgiem noziegumiem eksotiskajās valstīs var būt vairāk reizes bargāki nekā Eiropā. Turklāt vairumā šo valstu kā soda mērs saglabājies arī nāvessods. Nereti cietumnieki sodus neizcieš līdz galam, jo jau pirmā gada laikā iet bojā.

„Lielākoties tiek sargāti tikai šādu iestāžu ārējie perimetri, bet iekšpusē praktiski ieslodzītie nodarbojas ar absolūtu pašregulāciju, un līdz ar to tur ir pieejamas gan tās pašas narkotikas, gan alkohols, gan tie paši ieroči un tā tālāk, un notiek dzīvošana klanos un izrēķināšanās vienam ar otru,” atzina Kronberga.

Izdošana Latvijai ne vienmēr izdodas

Ārvalstī notiesātajiem pastāv iespēja sodu izciest arī savā dzimtenē. Teorētiski tas iespējams arī Latvijā, tomēr praksē tā saucamās eksotiskās valstis nelabprāt notiesātos izdod, vēstīja „Top10”.

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja, ka personas izdošana lielā mērā ir atkarīga no tās valsts, kurā šī persona notiesāta, un tās vēlmi sadarboties.

„Ja šī valsts ir pievienojusies Eiropas Padomes konvencijai, kas regulē notiesāto personu nodošanu, tad, protams, konvencijas ietvaros šī sadarbība var būt daudz vienkāršāka. Savukārt, ja šī valsts nav pievienojusies konvencijai, tad vienīgā faktiskā iespēja ir savstarpējības princips starp valstīm. Protams, mēs varam šai valstij lūgt šo personu nodot soda izciešanai Latvijā, bet tai valstij nav pienākuma to darīt, un ja tā vēlēsies sadarboties, tad šī sadarbība ir iespējama, bet tikpat labi arī ne,” teica Gratkovska.

Konvencijai pievienojušās tikai Brazīlija, Čīle, Izraēla, Koreja un Dienvidāfrika.

Tas nozīmē, ka iespējas atgriezt notiesāto, piemēram, no Ekvadoras vai Venecuēlas ir niecīgas. Turklāt var būt arī tā, ka šajās valstīs valdošās sistēmas dēļ Latvija par aizturētiem valstspiederīgajiem var pat neuzzināt.

„Pēc vispārējiem nosacījumiem ir tā: ja jebkurā valstī tiek aizturēts, tiesāts ārvalsts pilsonis, tad šīs valsts tiesībsargājošām iestādēm būtu jāziņo vēstniecībai vai konsulārajam departamentam, kas tālāk jau informāciju nogādā uz šīs personas dzīvesvietas valsti. Teorētiski mums būtu jāzina,” pauda Gratkovska.

Aiziet bojā no narkotiku pārdozēšanas

Tomēr praktiski to, ka kāds Latvijas valsts iedzīvotājs aizturēts otrā pasaules malā ar norītām kapsulām kuņģī, tā tuvinieki var neuzzināt arī tāpēc, ka cilvēks ar visām narkotikām vēderā ir gājis bojā.

Šo metodi, kad narkotikas tiek iepakotas nešķīstošos materiālos, piemēram, prezervatīvos un norītas, sauc par „body packing” jeb iesaiņošanu ķermenī. Pārsvarā šādi pārvadājot dārgas narkotikas, cenšoties norīt iespējami lielāku devu daudzumu.

Tā, piemēram, Azoru salās bojā gājušā latvieša vēderā glabājušās 3000 kokaīna devu, kuru izšķīšana ķermenī radītu neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus, raidījumam skaidroja ārsti. Pārsteidzoši, taču narkotiku pārdozēšanu jeb narkokurjeru gadījumā neplānotu vielas izšķīšanu ķermenī cilvēks varot arī nemanīt - aizklīst eiforijā un izdzist, to pat neaptvēris.

Tiem, kam palaimējas izdzīvot, no narkotiku mafijas tīkliem izkļūt nav viegli. Pirmo un it kā vienīgo reizi pārvedot narkotikas un tās nododot saņēmējam, narkokurjeram tiekot izteikti gan draudi, gan vilinošas atlīdzības, tādējādi vēl dziļāk viņu ievelkot narkotiku biznesā, vēstīja raidījums.