Vai valsts prēmijas sportistiem tikušas «čomakiem»?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pērnā gada nogalē valdība apstiprinājusi Sporta padomes iesniegto sarakstu, kam piešķiramas prēmijas par izciliem sasniegumiem sportā. Tomēr izrādās, ka Latvijas sporta dzīves pazinēji, ielūkojoties šo prēmiju saņēmēju sarakstā, ir sašutuši un to uzskata par visai neloģisku, šovakar vēstīja LNT raidījums «Top10».

Jau ierasts, ka neilgi pirms gadu mijas valsts apdāvina labākos sportistus. Šoreiz prēmijās sportistiem, treneriem un sporta veidu federācijām «Par izciliem sasniegumiem sportā» sadalīja 222,5 tūkstošus latu. Šī summa ir par 30 tūkstošiem mazāka nekā iepriekšējā gadā, taču tas ir pietiekami daudz, lai apbalvotu izcilniekus.

Karpu makšķerēšanu novērtē augstāk

Taču, ieraugot Sporta padomes akceptēto prēmiju sadalījumu, pat vienkāršam sporta līdzjutējam tas liekas neloģisks, vēstīja «Top10».

Tā, piemēram, veiksmīgu karpu makšķerēšanu vai raķešu modeļu palaišanu debesīs valdība novērtējusi augstāk nekā šķēpmetēja Zigismunda Sirmā un citu jauno vieglatlētu izcīnītās medaļas Eiropas junioru čempionātā.

Par uzvaru Pasaules kausā raķešu modelisma sportā pienākas 1200 latu, savukārt otrā vieta Pasaules čempionātā karpu makšķerēšanā tiek prēmēta ar 1050 latiem, bet mūsu olimpiskās cerības – Sirmā - izcīnītā Eiropas zelta medaļa novērtēta ar 900 latu prēmiju.

2011.gada Eiropas labākā trenere Valentīna Eiduka raidījumam pauda viedokli: «Visu šo sadali taisa tie, kam par sportu ir maza saprašana. Es domāju, tur Saeimā tie kungi, viņiem varbūt tur čomaki ir makšķernieki.»

Nelielu prēmiju piešķir arī administratoram

Pie vairāk nekā 300 latu prēmijām tikuši arī septiņi Latvijas karpu ķērāji un pieci zemledus makšķernieki, jo mūsu vīri Pasaules mačos izcīnījuši 3.vietas komandu vērtējumā. Turklāt nelielas prēmijas piešķirtas arī makšķernieku treneriem un pat administratoram.

Mazākas prēmijas par bronzu Eiropas junioru čempionātā pelnījusi vieglatlēte Laura Ikauniece un viņas treneris. Tādi esot noteikumi, un tie ir jāievēro.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktore Agra Brūne stingri noteica: «Mēs nevadāmies pēc principiem, bet gan pēc Ministru kabineta noteikumiem.»

Makšķernieku sporta pārstāvji uzskata, ka esot tikai godīgi, ja cilvēks saņem prēmiju par sasniegumiem augstākā līmeņa sacensībās jebkurā sporta veidā.

Pludmales volejbola izcilnieki paliek bešā

Tomēr interesanti, ka prēmēto sportistu sarakstā nav atrodami vien soli no Pasaules čempionāta bronzas medaļām palikušie olimpiskā sporta veida - pludmales volejbola - pārstāvji Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš, jo par 4.vietu Pasaules čempionātā vispār nepienākas prēmijas.

Prēmijas vērti nav arī šķēpmetēja Sirmā divi sasniegtie Pasaules juniora rekordi, kas izraisīja plašu rezonansi vieglatlētikas aprindās.

Serģis: Tā nedrīkstētu būt normālā valstī

Arī to sporta veidu prēmēšanā, kas nav starp olimpiskajiem, ir daudz dīvainību, proti, ar salīdzinoši brangām prēmijām tiek atalgoti pasaules godalgoto vietu ieguvēji un treneri dažādās mazāk populārās ātrumlaivu klasēs, kamēr Latvijā tik populārā motokrosa meistari brāļi Daideri par sudrabu Pasaules čempionātā blakusvāģiem palikuši bešā.

«Acīmredzot varbūt ir cilvēki, kas tur vairāk aizliek vārdu vai uzskata, ka tas ir savādāk. Skumīgi ir tas, ka ir apaļa nulle par to pašu 2.vietu Pasaules čempionātā. Liekas, ka tā nevajadzētu būt normālā valstī, normālā sistēmā tā nedrīkstētu būt,» tā prēmiju sadalījumu komentēja pieckārtējais pasaules čempions motokrosā, treneris Kristers Serģis.

Latvijā neesot sporta pārvaldes sistēmas

Nav šaubu, ka atzinību no valsts vai pašvaldības ir pelnījis jebkurš Latvijas sportista izcils sasniegums jebkurā sporta veidā, vai tas būtu basketbols, makšķerēšana, dambrete vai virves vilkšana. Taču jābūt skaidri noteiktiem prēmiju lielumiem, ņemot vērā attiecīgā sporta veida popularitāti mūsu valstī, Eiropā, pasaulē un sportistu panākumu izraisīto rezonansi starptautiskajā līmenī.

Haoss prēmiju dalījumā spilgti parādot arī situāciju Latvijas sporta politikā kopumā. Valstī joprojām nav izvirzītas konkrētas prioritātes sportā un līdz ar to nav izveidota sporta sistēma, kas ļautu tālākā nākotnē plūkt augļus šajos valsts īpaši atbalstītajos sporta veidos, informēja raidījums.

«Sporta Avīzes» žurnālists Ingmārs Jurisons intervijā «Top 10» sacīja, ka par šo prēmiju sadalījumu nevar vainot ne federācijas, kas apbalvošanai izvirza savus sportistus, ne arī politiķus, kuri nespēj iedziļināties un būt kompetenti sporta lietās. «Drīzāk jārunā par to, ka Latvijā, manuprāt, nav sporta pārvaldes sistēmas kā tādas,» uzskata Jurisons.

IZM darba grupa izstrādā piedāvājumu

Laikā, kad jostas jāsavelk ciešāk, būtu daudz vairāk jādomā par līdzekļu racionālu izmantošanu, taču vismaz prēmiju sadalē nekas nav mainījies. Gadu no gada «sporta izcilnieku» sarakstos ir daudz dažādu dīvainību. Nesakārtotību sporta sfērā redz arī Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš ir apņēmības pilns mainīt esošo sistēmu.

«Tas, ka sporta saimniecībā ir diezgan liela nesakārtotība, ir acīmredzami. Otrkārt, tieši tāpēc jāizstrādā vienoti principi, kādā veidā tiek finansēts sports no publiskiem resursiem attiecībā uz prēmijām, uz atbalstu pedagoģiskai darbībai un infrastruktūrai,» norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pie tam IZM izveidotajai darba grupai tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā būšot jānāk klajā ar jauniem piedāvājumiem, vērsa uzmanību ministrs.

Prēmēšanas likumā pagaidām gan viss paliek pa vecam. Nesen gan veiktas tikai maznozīmīgas izmaiņas noteikumos. Taču pozitīvi vērtējams tas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos, tā sakot, «ledus ir sakustējies».

Sportistus būtu jāvērtē speciālistiem

Visticamāk, nekad neviens prēmiju saraksts nebūs ideāls – tāds, kas patiks visiem. Vienmēr būs kāds, kurš jutīsies «apdalīts» vai pietiekami nenovērtēts par paveikto.

Taču sportisti uzskata, ka vērtētājiem jābūt sporta speciālistiem, nevis politiskām figūrām un ministriju darbiniekiem. Un tad prēmijas nonāktu tieši to sportistu un treneru rokās, kuri ar savu darbu un panākumiem Latvijas vārdu visspilgtāk nes pasaulē.

Skatīt pievienoto video.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu