Starp 335 patvēruma meklētājiem Latvijā šobrīd ir arī kāds 16 gadus vecs puisis no Afganistānas. Bēgļu gaitās viņš šeit nonācis kopā ar māti. Abi ieguvuši alternatīvas personas statusu. Favads bija sācis mācīties skolā, bet to pametis. Tagad viņš cītīgi apgūst latviešu valodu 30 bēgļu grupā, tā šo ceturtdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».
Nepilngadīgs afgānis: Man patīk latviešu valoda
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viss ir labi, tikai nav naudas!
Jau pusotru gadu Favads ar māti dzīvo Latvijā. Šeit nokļuvuši, kad no Afganistānas caur Kirgizstānu gribējuši nokļūt Eiropā. Latvija nav bijis abu bēgļu galamērķis.
«Dzīve šeit ir laba, bet mums ir problēmas ar naudu,» to acumirklī raidījumam «Tautas balss» angliski atzina 16 gadus vecais afgānis. Finansiālu atbalstu Latvijas valdība abiem bija piešķīrusi uz deviņiem mēnešiem, bet tagad termiņš jau beidzies.
«Mums ir jāmaksā dzīvokļa īre un vēl citi izdevumi, un, protams, ja tu runā krievu vai latviešu valodā, tad tu vari atrast darbu, bet, tā kā es esmu nepilngadīgs, tad mums pašlaik vispār nav naudas,» nosaka Favads.
Pameta skolu, jo nesaprata skolotāju teikto
Favads raidījumam pastāstīja, kā viņam Latvijā līdz šim klājies. Viņš kādu laiku mācījies te skolā, taču neko nav spējis iemācīties. Mācību viela bijusi par grūtu, arī skolotājus nav spējis saprast.
«Es mācījos skolā, bet visi skolotāji runāja krieviski, un es neko nesapratu. Tāpēc pametu skolu, lai iemācītos latviešu valodu. Un tāpat man bija jāmācās 11.klasē, kas man sagādāja milzu grūtības, tāpēc tagad esmu nolēmis iemācīties valodu un atgriezties skolā un, protams, mums būtu nepieciešams arī finansiāls atbalsts,» klāstīja bēglis.
Afgānis iesaistījies īpašā projektā bēgļiem
Kā uzzināja «Tautas balss», Favads jau pusotru nedēļu kopā ar citiem bēgļiem Latvijā apgūst latviešu valodu. Un raidījumam tapa skaidrs, ka viņš jau spēris pirmos soļus valodas apguvē un līdz ar to arī sabiedrības integrācijā.
Fadals demonstrēja, kā viņam jau padodas izteikties latviski: «Mani sauc Favads, un mans uzvārds ir Nazari. Man patīk latviešu valoda, es dzīvoju Rīgā.»
Projekta «Valoda – ceļš uz integrāciju» vadītājs Alvis Šķenderis sacīja, ka šāds projekts bijis nepieciešams, lai bēgļi ar laiku spētu integrēties Latvijas sabiedrībā.
«Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu - tātad viņi šeit paliek uz pastāvīgu dzīvi, tātad viņiem šeit būs jāstrādā, jādzīvo, bērni jālaiž skolā, jāapmeklē ārsts, jākontaktējas ar citiem iedzīvotājiem. Principā tas, ko mēs darām ikdienā, kas mums šķiet pašsaprotami, viņiem tas rada milzīgu stresu un grūtības, jo viņiem nav valodas - viņi nevar komunicēt ar citiem,» skaidroja Šķenderis.
Mācīties gribētāju vairāk, nekā cerēts
Vienlaikus speciālists atzina, ka latviešu valodas mācīšana bēgļiem nav no vieglākajiem darbiem. Ārzemniekus nevieno viena kopīga valoda, tādēļ katram ir nepieciešama gluži vai individuāla pieeja.
«Reti kurš no viņiem zina angļu valodu, reti kurš no viņiem zina krievu valodu. Latviešu valodu neviens no viņiem nezina un pirms ierašanās Latvijā nemaz nav zinājis, kur tā atrodas, kas tā ir par valsti un kas šeit dzīvo,» norādīja Šķenderis.
Projekts tikai sācies. Tam jau ir pirmie pozitīvie rezultāti, jo plānoto 15 dalībnieku vietā latviešu valodas nodarbības regulāri apmeklē 30 bēgļi. Visi esot gatavi iemācīties latviešu valodu, lai varētu šeit dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Šķenderis piebilda: «Progress ir jūtams, jo ikdienā mēs ar viņiem komunicējam un mēģinām to darīt latviešu valodā - lēniem vienkāršiem teikumiem stāstām par to, kas viņus interesē, kas viņiem ir problēma. Ja viņš nesaprot, tad mēģinām angliski, krieviski un tādā veidā to pašu.»
Bēgļi, kuri piedalās mācībās, raidījumam «Tautas balss» atzina, ka jāzina tās valsts valoda, kuras pilntiesīgs iedzīvotājs vēlies būt. Tāpēc viņiem šis projekts esot īstais ceļš, lai savu ieceri īstenotu.
Skatīt pievienoto video.