Vairāki karavīri no Latvijas starptautiskas armijas sastāvā nu jau gadu darbojas arī Indijas okeānā, kur viņu galvenais mērķis ir pasargāt kuģus no Somālijas pirātu uzbrukumiem. Pa šo laiku viņi ne tikai redzējuši pirātus vaigā, tos sagūstot, bet arī piedzīvojuši reālus draudus dzīvībai. Liela daļa sagūstīto pirātu tā arī paliek nesodīti tiesas priekšā, tā svētdienas vakarā vēstīja LNT raidījums «Top10».
Latvijas militāristi: Liela daļa pirātu paliek nesodīti (40)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirātu rindās arī pusaudži
Raidījums «Top10» tikās ar trim Eiropas Savienības Jūras spēku pretpirātisma operācijas «Atalanta» dalībniekiem. Dzintars, Oskars un Māris ir Latvijas militāristi, kuri devuši arī savu artavu Somālijas pirātu tvarstīšanā. «Bija Somālijas pirāts, kas mani šokēja, jo es viņu intervēju, kad tulks pateica, ka šim puisim ir tikai 14 gadu,» atzīst izlūkošanas speciālists misijā Dzintars Cinovskis.
Sākumā mūsu karavīri pat esot mēģinājuši skaitīt pirātu uzbrukumus, bet ar laiku tam atmetuši ar roku, jo to bijis tiešām daudz. Operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks misijā Oskars Derings stāsta: «Nolaupot kuģi, izpirkuma maksa tiek prasīta par kuģi kā tādu, par kravu, kas atrodas uz kuģa, un cilvēkiem, kas tiek turēti gūstā.»
Paplašinājies pirātu «darba» reģions
Ūdenī sirojošās bruņotās bandas jau gadiem iedvesušas bailes jūras braucējiem – tās pārvērtušas Adenas līci un Indijas okeānu par visbīstamāko kuģošanas vietu pasaulē. Somālijas pirātiem izdodas sagrābt gūstā simtiem kuģu, lai to īpašniekiem pieprasītu miljoniem lielas izpirkuma maksas.
Vēl pirms desmit gadiem pirātiskie uzbrukumi notika Somālijas piekrastē, bet nu jūras laupītāju izliktie tīkli jau apņem visu Indijas okeānu. Pirāti kļuvuši pavisam bezbailīgi un nekaunīgi. «Skatoties uz šo reģionu, ja mēs no kartes izgriezīsim Eiropu un ieliksim šajā reģionā, tad tas ir tik liels kā Eiropa. Esot no 12 līdz 15 kuģiem, to nav iespējams nosegt,» norāda Dzintars.
Kuģotājiem bīstamo teritoriju dienu un nakti uzmana Eiropas Savienības, NATO un citu lielvalstu - Ķīnas, Krievijas, Indijas kara kuģi. Starptautisko spēku flotile apsargā kuģošanas ceļus un humānās palīdzības kravu piegādi nabadzīgās Āfrikas valstu iedzīvotājiem.
Sagūstītie pirāti - izbadējušies
Latvijas militāristi talkā dodas kopš pagājušā gada. Iespaidu pusgadu ilgajā misijā sakrājies daudz. Pirāti ne tikai redzēti vaigā, tos sagūstot, bet piedzīvoti arī reāli draudi dzīvībai. Dzintars atminas: «Bija šāvieni, izlēcu no gultas, apģērbos, paķēru ķiveri un skrēju, tikai tad es sapratu, ka uzbrūk pirāti.»
Pirāti toreiz uzbruka kara kuģim, ne civilajam. Visticamāk, pārgalvība te nebūs vietā, droši vien sajauca, domā Dzintars, jo militārais kuģis vizuāli līdzinās tankerim, vai arī pirātus mācis izmisums un viņiem tas bijis dzīvības un nāves jautājums.
«Saņemot gūstā pirātus, konstatējām to, ka viņi bija bez ūdens, pārtikas un degvielas krājumi bija minimāli. Varējām saprast, ka pirātiem bija pilnīgi vienalga, kuram kuģim uzbrukt, jo citādi viņi aizietu bojā,» teic Dzintars.
Vienlaikus sargā Latvijas kuģotājus
Kaut arī tirdzniecības kuģus uzmana militāristi, jūras laupītāju uzbrukumi tiem nemitējas. Mūsu bruņoto spēku pārstāvji izskaitļojuši, ka mēneša laikā šim reģionam vidēji izbrauc cauri 170 latviešu jūrnieki, kas kuģo zem citas valsts karoga. Tātad – mūsu militāristi aizsargā arī savējos.
Tā, piemēram, 2008.gadā piecus garus mēnešus pirātu gūstā uz kuģa «Faina» bija spiests pavadīt Latvijas jūrnieks Jevgeņijs Grigorjevs. «Manā laikā, kad es sāku, tad sagūstīti bija 11 kuģi. Kad tur darbu beidzu, tad bija palikuši tik seši - daudzi pirāti bija jau saņēmuši izpirkuma maksu. Izpirkuma maksa tiek nogādāta ar lidmašīnu vai ar helikopteru, tā tiek nomesta tuvu kuģim vai uz kuģa,» atklāj Oskars.
Oskars atradās vadības štābā. Uzmanīja situāciju no krasta. Analizēja, kuri kuģi varētu būt pirātiem visiekārojamākie un visvieglāk sagūstāmi. Tos tad armijnieki īpaši pieskata. Bet skaidrs, ka visiem civilajiem militāro kuģi klāt nepieliksi.
Tāpēc tiek dotas īpašas norādes, kā sevi pasargāt arī ar plikām rokām, jo ieroču izmantošana, šajā rajonā kuģojot, ir strikti ierobežota. «Gar kuģa bortu tiek novilktas dzeloņdrātis, mākslīgie maketi, kas ir cilvēku silueti, lai pirāti domātu, ka vienmēr kāds ir uz klāja,» tā «Top10» stāsta Oskars.
Ievērojot šīs norādes, izdodas pirātus arī apmānīt. Vai vismaz noturēties tik ilgi, līdz palīgā atsteidzas militāristi. «Reizēm, kad kuģis ir sagūstīts, ne vienmēr pirātiem sanāk to dabūt līdz tam krastam. Komanda atrodas slēgtā telpā – kas ir citadele, no kurienes kuģa komanda var vadīt, ir sakari, viņi var ierobežot gaitu, kursu, un tad jau mums ir laiks izplānot, kā atbrīvot šo kuģi,» turpina Oskars.
Naudīgākās kompānijas algo privātu apsardzi
Lai nekļūtu par pirātu upuri, kuģi algo arī privātu apsardzi. Dzintars klāstīja, ka pārsvarā visiem civilajiem kuģiem – lielajiem firmas kuģiem, kas ir tankera vai pārtikas tipa kuģi, esot civilās firmas aizsardzības personāls, kas ir bruņots. Tās gan nav mazas izmaksas – 30 līdz 50 tūkstoši, bet, salīdzinot ar risku tapt nolaupītiem, tas atmaksājas. «Bet joprojām ir daudzi, kas nespēj nodrošināt privāto apsardzi, tad šie kuģi bez apsardzes ir pirmais mērķis,» viņš norāda.
Vislielākā medusmaize pirātiem esot naftas kuģi: krava ir vērtīga, to īpašnieki turīgi – tātad var labi nopelnīt. Dzintars stāsta, ka pirātu uzbrukumi notiek pārsvarā rīta pusē, tikai labvēlīgos laika apstākļos. Kuģi ieskauj vairākas pirātu ātrgaitas motorlaivas. Draudot to uzspridzināt, pirāti piespiež kuģi apstāties.
Vairums sagūstīto pirātu netiek sodīti
No neskaitāmajiem pirātu uzbrukumiem tikai pāris gadījumos jūras laupītāji saukti pie atbildības. Pārvaldes priekšnieka vietnieks misijā Māris Polencs atzīst: «Mums bija gadījums, kad uz militārajiem kuģiem nedēļas laikā bija 81 pirāts un trešā daļa bija jāatlaiž vaļā, un ar lielām pūlēm pārējie uz dažādām valstīm tika nodoti tiesāšanai.»
Pirātiem izdodas tikt sveikā galvenokārt ar īslaicīgu gūstu. Tāpēc armijnieki nebrīnās, ja viņu nagos nonāk vieni un tie paši pirāti atkārtoti.
«Pirāti tiek sagūstīti. Ja viņi neizdara pārkāpumus kā tie pirāti, kas atklāja uguni, tad pirāti tiek nodrošināti ar drēbēm, pārtiku, viņiem sniedz medicīnisko aprūpi un nogādā atpakaļ Somālijā, bet tas nenozīmē, ka viņiem netiek nodarīts kaitējums – pirātu ieroči, laivas, degviela tiek viss iznīcināts, līdz ar to viņi finansiāli zaudē,» skaidro Dzintars.
Jābūt stingriem argumentiem, lai tiesātu
Likumu atšķirības dažādās valstīs ir iedragājušas centienus apkarot pirātismu. «Eiropas Savienības likumdošana ir ļoti humāna – nedrīkst pirātus nodot tiesāšanai tām valstīm, kurās ir nāvessods. Otrkārt, jābūt ļoti argumentētiem pierādījumiem, ka viņš bijis iesaistīts attiecīgā uzbrukumā. Ne katra valsts ņems pirātus tiesāt – ir jābūt uzbrukumiem pret šīs valsts pilsoņiem vai kuģiem,» norāda Māris.
Misijas vīri gan nosaka - pretpirātisma centieni ir tikai cīņa ar sekām, ne pašu cēloni. Kopš šīs valsts iedzīvotāji ņēmuši varu paši savās rokās, pirātu karogs pie Somālijas krastiem turpinās plīvot.