Sešās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, veiktais un nule prezentētais pētījums liecina, ka no vardarbības Latvijas skolās cietuši aptuveni 25% skolēnu. Iesaistīšanos šo konfliktu risināšanā vecāki gaidīja no skolotāju vai sociālo pedagogu puses, taču rezultāti liecina, ka atbildība būtu jāuzņemas viņiem pašiem, jo ļoti liela daļa cietušo un varmāku norādījuši uz likumsakarību - attiecības ģimenē ir visai sliktas.
Bērnu vardarbība ir jārisina ģimenei un tikai tad skolai (83)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biedrības «Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis» valdes loceklis Mārtiņš Valters kopā ar vairākiem izglītības un sociālās jomas speciālistiem Rīgas 89. vidusskolā prezentēja realizētā projekta «Eiropas anti-vardarbības kampaņa» rezultātus.
Pētījumā bez Latvijas piedalījās vēl piecas Eiropas valstis – Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Itālija un Lietuva. Skolēnu aptaujā iegūtie dati liecina, ka Latvijas bērnu vidū šai ziņā situācija nav vissliktākā, tomēr Valters norāda uz vairākām jomām, kurās ir nepieciešami acīmredzami uzlabojumi.
Anketēšanas rezultāti (aptaujāts 1121 skolēns) rāda, ka
Latvijā tikai aptuveni 67% skolēnu ģimenē dzīvo ar abiem vecākiem
(Grieķijā – 84%) un 71% skolas vecuma bērnu abi vecāki strādā. Kā secina Valters, viņiem neatliek pietiekami daudz laika, ko veltīt savām atvasēm. Ne tikai ģimeni stiprinošās aktivitātēs, bet arī bērna audzināšanā un arī vardarbības problēmu risināšanā.
Kļūst par upuriem, jo nespēj sevi aizstāvēt
Liela daļa vardarbības upuru norādījuši, ka viņu attiecības ar vecākiem ir viduvējas, sliktas vai pat ļoti sliktas un viņu ģimenēs domstarpības parasti tiek risinātas ar spēku vai arī pakļaujoties stiprākā viedoklim. Pētījumā secināts, ka bērnam, kas cieš no vardarbības, attiecības ar klasesbiedriem ir ievērojami sliktākas, viņam nav draugu, viņš neiesaistās kopējās aktivitātēs, tāpat šim skolēnam raksturīgas ievērojami zemākas sekmes un nedrošības sajūta kā klasē, tā skolā un tās apkārtnē.
Paši skolēni atzinuši, ka visvairāk gadījumos (72%) viņi kļūst par upuriem, jo nespēj sevi aizstāvēt. 34% gadījumu iemeslu vardarbībai bērni saskata savā jūtīgumā, 27% gadījumu šādas situācijas radījis viņu liekais svars. Vēl kā 28% norādījuši citus, no viņiem atkarīgus faktorus.
Izplatītākās vardarbības formas Latvijas skolās ir apsaukāšana (72%), aprunāšana (49,9%), grūstīšana vai sišana (42,8%), ķircināšana par izskatu (37,9%) un izstumšana (35,6%). Pētījuma autorus bažīgus dara fakts, ka Latvijā no vardarbības cietuši 25% skolas vecuma bērnu, kas pēc Valtera teiktā ir «daudz par daudz».
Skolēni gaida palīdzību no skolotāja, taču pēc tās vēršas retais
Viņš norāda, ka bērnam tikt galā ar vardarbību ir grūti un liela daļa to vispār noklusē. Paradoksāli, ka skolēni konfliktu risināšanā gaida palīdzību no sava skolotāja, taču reāli pie pedagoga šādos jautājumos vērsušies tikai 5% bērnu.
Runājot par varmākām, kas apceļ vienaudžus, pieņemts uzskatīt, ka tie nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, tomēr šis pētījums to neapstiprina, jo sliktas attiecības ar vecākiem ne vienmēr saistītas ar vardarbīgu uzvedību skolā.
«Varmāka nebūt nav tas sliktais zēns, kas nemācās. Bieži vien tas var būt tas labais zēns vai meitene,»
prezentācijā norādīja Valters. Pētījumā secināts, ka paši vardarbīgie bērni nejūtas droši ne klasē, ne skolā, ne tās apkārtnē. 44,6% gadījumā skolēns, kas vardarbīgi izturējies pret savu vienaudzi, pats ir savulaik cietis no šādas rīcības un, iespējams, mēģina demonstrēt savu pārākumu kādam, kas ir vājāks par viņu.
Redzot konfliktu, izvēlas ignorēt vai arī vērot un nepalīdzēt
Redzot vardarbīgu rīcību, cietušajam palīdzējuši tikai 42% skolēnu. 33% aizgājuši prom no konflikta vietas un ignorējuši situāciju, savukārt 22% stāvējuši un skatījušies, bet vēl 2% palīdzējuši varmākam.
Kā norādījuši skolēni, viņu skolotāju reakcija vardarbības gadījumos lielākoties (34%) ir iejaukšanās. Tiek uzteikta viņu labā griba, taču vienlaikus norādīts, ka daudziem audzinātājiem trūkst izpratnes par to, kā efektīvi atrisināt konfliktu.
Vienādu attieksmi no visiem
Lai atrisinātu problēmas, skolās daudz aktīvāk jāveic preventīvais darbs. Viens no tādiem ir iesaistīšanās brīvprātīgajā kustībā «Draudzīga skola», kas ar dažādiem materiāliem palīdz stiprināt klases attiecības un risināt konfliktsituācijas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa vērš uzmanību uz skolas sociālo darbinieku nozīmīgo lomu vardarbības mazināšanā, taču vienlaikus atzīst, ka no viņiem tiek prasīts dubults darbs un «ar visiem ir grūti izcīnīties». Šā iemesla dēļ skolām ir vairāk jāsadarbojas ar bērna ģimeni.
Tāpat Šimfa vērš uzmanību uz vēl kādu būtisku faktoru – ja kāds no skolēniem ir pastrādājis ko sliktu, tad visiem skolas darbiniekiem ir jābūt vienādai attieksmei pret viņu. «Lai nesanāk tā, ka skolotāja norāj, bet pēc tam apkopoēja noglāsta viņam galvu,» teic Pašvaldību savienības pārstāve.