«Lielā ratu pastaiga» pulcē 3000 māmiņu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

26.maijā TV3 raidījums un vecāku apvienība «Māmiņu klubs» rīko ikgadējo pasākumu «Lielā Ratu pastaiga 4», kuras laikā māmiņas ar mazuļiem visā Latvijā izgāja ielās, lai mudinātu pašvaldības radīt bērniem un ģimenēm draudzīgu Latviju.

Pirms akcijas vecāku apvienība veica pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu, kāds šobrīd ir atbalsts ģimenēm ar bērniem apdzīvotības ziņā lielākajās Latvijas pašvaldībās. «Māmiņu klubs» vērtējis pašvaldības pēc vairākiem būtiskiem kritērijiem, kas liecina -

ir vai nav pašvaldība draudzīga ģimenēm ar bērniem

- kādas ir pabalstu iespējas; atbalsts ģimenēm krīzes situācijās; atbalsts daudzbērnu ģimenēm; cik labiekārtota un draudzīga ir vide bērniem; vai tiek rīkoti ģimeņu pasākumi, vai pašvaldība iesaistās ģimeņu un bērnu veselības veicināšanā; vai tiek nodrošinātas vietas bērnudārzos un rastas alternatīvas bērnu pieskatīšanas formas.

Aptauja liecina, ka būtiski atšķiras pašvaldību piešķirtais bērna piedzimšanas pabalsts - tas ir robežās no 50 Ls (Valmiera, Cēsis) līdz 200 Ls (Jūrmala). Ikšķilē, Salaspilī, Mārupē un Stopiņos ir 100 latu liels bērna piedzimšanas pabalsts, bet Ķekavā – 120 Ls. Nereti pašvaldības jaundzimušo apdāvināšanā piedalās arī ar simboliskām dāvaniņām kā grāmatas par bērna kopšanu, apsudrabotas karotītes vai speciāli veidotas monētas ar pilsētas simboliku

Bērnudārzu rindu mazināšanā pašvaldības sākušas piedāvāt līdzfinansējumu vietu pirkšanai privātajās pirmsskolās, svārstoties no 50 (Ogre), vidēji pašvaldībās sasniedzot no 90 - 100, līdz pat 130 latiem (Mārupe). Īpaši atbalstāmas tās pašvaldības, kas realizē līdzfinansētu aukļu dienestus kā alternatīvu, ja nav pieejamas brīvas vietas pirmsskolās, piemēram, Liepājas un Ķekavas pašvaldības.

Bērniem draudzīga vide parasti pašvaldībās tiek īstenota, realizējot rotaļu laukumus, tomēr vēl joprojām nepietiekams ir rotaļu laukumu vai aktīvās atpūtas parku, sporta laukumu klāsts, lai brīvajā laikā tiktu nodarbināti ne tikai mazuļi, bet bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Daudzbērnu ģimeņu atbalstam pagaidām ir visniecīgākais pašvaldību atbalsts, neveidojot vienotu sistēmu. Lielākoties tiek piemērotas īpašuma nodokļu atlaides, «Latvenergo» dāvanu kartes, atlaides ēdināšanai izglītības iestādēs (vidēji no 50%-75%) vai atbalstot daudzbērnu ģimeņu biedrību pasākumus. Lielākoties speciāls atbalsts tiek piemērots tikai trūcīgām daudzbērnu ģimenēm. Ogres novada pašvaldība daudzbērnu ģimenēm finansē gan GMI, dzīvokļu pabalstu, kurināmā iegādes pabalstu un 50% ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs. Siguldas novadā pieejams arī bez maksas sabiedriskais transports visiem skolēniem, tāpat kā Rīgā. Tomēr daudz plašāks pakalpojumu portfelis pieejams tieši trūcīgām ģimenēm, sniedzot gan pabalstus, gan atlaides izglītības iestādēs, gan atbalstu krīzes centros un pārtikas paku nodrošināšanā. Īpaši uzteicamas tās pašvaldības, kas veidojušas ģimeņu atbalsta centrus un «māmiņu skolas», apmaksājot plašu ģimenes un bērnu lietu speciālistu klāstu (Sigulda). Pagaidām ne īpaši aktīvi pašvaldībām veicies ar veselību veicinošām ģimeņu aktivitātēm un skolu iniciatīvām, lai gan bērnu veselība un profilakse ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kā veidot bērniem draudzīgu un veselību veicinošu vidi, nodrošinot gan sporta pasākumus, rotaļu laukumus ne tikai mazuļiem, bet arī lielākiem bērniem un pieejamu veselības aprūpi.

Atbildes par pašvaldību atbalstu veselības veicināšanai un aprūpei liecina, ka tikai retā pašvaldība atvēl papildu līdzekļus veselības pakalpojumu apmaksai vai finansē profilaksi bērniem. Salaspils novada pašvaldība maznodrošinātajiem no pašvaldības līdzekļiem 50% apmērā finansē profilaktiskās potes, savukārt trūcīgajiem gan potes, gan medikamentus, gan ārstēšanos apmaksā 100% apmērā.

Stopiņu novada pašvaldība piešķir 20 latu finansējumu medicīnas pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem, tai skaitā profilaktiskajām potēm. Savukārt Mārupes pašvaldība piešķir līdzekļus sava novada bērnu vakcinācijai pret rotavīrusu jeb vēdera vīrusu, kam valsts finansējumu nodrošina tikai 50% apmērā. Tāpat Mārupes novadā apmaksā vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu arī 14 - 21 gadu vecām jaunietēm. 12 gadus vecās meitenes šo vakcīnu jau tagad saņem bez maksas no valsts, taču daudzi vecāki vēlas vakcinēt arī tās meitenes, kuras pārkāpušas šo vecuma slieksni. Rīgā – Latvijas lielākajā pašvaldībā - šāda atbalsta ģimenēm nav, lai gan mūsu lielajās kaimiņu pilsētās tā ir jau ikdienas prakse, piemēram, Stokholmā, kur arī no 2014.gada tiek ieviesta valsts garantēta potēšana pret rota vīrusu, pilsētas dome ir atvēlējusi vairāk nekā 16 miljonus latu, lai iepirktu vakcīnu un sāktu vakcinēt mazuļus pēc iespējas ātrāk.

«Māmiņu klubs» paplašinātus aptaujas rezultātus par pašvaldību «draudzīgumu» bērniem prezentēs Saeimas demogrāfijas apakškomisijā, kā arī iniciēs, lai pašvaldības veidotu ģimenēm piemērotāku un veicinošāku vidi.

Padziļināti tika aptaujātas astoņas Latvijas pašvaldības: Cēsu novada pašvaldība, Jūrmalas pilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Stopiņu novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Valmieras pilsētas pašvaldība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu