Brīvības pieminekļa ansamblis ir viens no mūsu valsts simboliem. Tomēr tā autoram Kārlim Zālem, kuram šogad atzīmējam 125. gadu jubileju, šis brīnums nenāca viegli. Vēl vairāk - vēsture liecina, ka šīs vietas varēja arī nebūt un tā varēja būt pavisam citādāka. Viena no idejām bija Piemiņas stabu, kas bija sākotnējais nosaukums, apvienot ar bāku, un ja reiz tā - kāpēc tad to labāk necelt Kolkas ragā? Cik garš un sarežģīts, turklāt intrigām apvīts bija pieminekļa tapšanas process?
Cik garš un intrigām apvīts bija Brīvības pieminekļa tapšanas process? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1935. gada 18.novembris bija viens no augstākajiem punktiem Latvijai, Latvijas tautai un vienam no tās izcilākajiem dēliem, tēlniekam Kārlim Zālem. Atklāšanu piedzīvoja viens no viņa mūža darbiem - veltījums valstij, tās vēsturei, un nākotnei. Brīvības piemineklis.
Uzbūvēts tas tika četros gados, taču tā ir aisberga redzamā daļa.
Pieminekļa tapšanas aizkulises intrigu, savstarpējo attiecību un attiecību kārtošanas stilā nebūt neatpalika no veida, kā par milzīgiem pasūtījumiem cīnās mūsdienās.
«Nebeidzamie konkursi, nebeidzamie strīdi starp valsti un pašvaldību, citu ideju piedāvājums. Mani tajā brīdī pārņēma tāda skumja apjauta, ka nav nekā jauna zem saules... Tad, kad mēs atcerēsimies, kā pirms gadiem tapa Latvijas Nacionālā bibliotēka, tas pats ir noticis ar Brīvības pieminekli - ķēpāšanās! Bet, kad mēs atceramies pieminekli, tas viss bijis iespējams, tāpēc, ka bija viens stipras gribas cilvēks, kāds bija Zāle, kurš to spēja,» stāsta grāmatas «Trīs zvaigznes» autors Valdis Rūmnieks.
Izcilajam tēlniekam nupat apritēja 125.gadu jubileja
Kā veltījumu rakstnieks Valdis Rūmnieks kopā ar Andri Miglu pabeidza darbu pie grāmatas «Trīs zvaigznes». Tajā parādīts, ka pat tādi monumentāli darbi kā šis netop vienā elpas vilcienā, iedzīvotāju labvēlības pavadīti.
Pirmais konkurss par pieminekļa būvniecību tika izsludināts vēl 1922.gadā, tātad 13 gadus pirms tā atklāšanas. Sākotnēji
tēlniekiem pat nebija dots konkrēts uzdevums, un tikai vēlāk parādās doma par piemiņas stabu.
Vairāki konkursi pagāja bez rezultāta, līdz par labāko tika atzīts Zāles projekts «Mirdzi kā zvaigzne».
Paralēli tēlnieks veidoja Brāļu kapu ansambli, līdz ar to varēja nojaust, kāds būs viņa rokraksts.
Taču viss varēja būt citādi. Otrās vietas ieguvējs Teodors Zaļkalns piekāpās tikai par vienu balsi. Vēstures liecības rāda, ka viņš vēlējās iet uz visu banku.
Pētot šo dokumentu, autoru kolektīvu nepamet doma, ka vismaz daļa parakstu nav atbildusi to autoru pārliecībai. Pirmkārt, vēstule bijusi uz vienas lapas – paraksti uz citas. Otrkārt, ļoti iespējams, ka daudzi parakstījušies, kolēģu mudināti, un nav spējuši atteikt.
Līdzīgi kā daudzi objekti mūsdienās, arī šis piemineklis tā būvniecības laikā, no sabiedrības puses tika šaustīts par it kā neatbilstošo vizuālo izskatu un tēliem.
«Bija galēji labējie – piemēram, pērkoņkrustieši, kas burtiski apmeloja Zāli. Nu, tur ir masonu zvaigznes, komunistu zvaigznes. Vēl kaut ko minēja, ko negribētu teikt... Tas viņu ietekmēja, un viņš bija tādā kā uguns apšaudē, kā nu būs. Tad kad uzbūvēja, tad gan viņi bija priecīgi. Arī tie, kas kritizēja. Man šķiet, tas spēks, kas bija Zālem, parādīja – nu
ir jātic, pat ja tas cilvēks tev nepatīk, bet darbs ir labs
- nu dod godu viņam,» stāsta grāmatas «Trīs zvaigznes» autors Valdis Rūmnieks.
Arī mūsdienās Brīvības piemineklis daudziem joprojām var kalpot par iedvesmu
Piemēram, Latvijas Kara muzeja gidei Zanei Belinskai tas ir viens no veidiem, kā skolēnu grupām labāk skaidrot vēsturi. Kārlis Zāle Brīvības pieminekļa tēlos ir ielicis vairākus Latvijai svarīgus notikumus. Viņa saka, piemineklis ir kā grāmata, kurā iekodēts mūsu ceļš līdz 20. gadsimta pirmajai pusei.
Pieminekļa būvniecībā tika izmantoti dažādi akmens paveidi – no granīta līdz travertīnam. Atkarībā no diennakts laika, skatu punkta un gaismas tas atveras savādāk.
Veidots kā nacionālo pašapziņu veicinošs objekts, Brīvības piemineklis ir spējis pārdzīvot arī padomju gadus, kad visu, kas bijis līdz tam, vajadzēja noliegt.
Vēsture rāda, ka tas
varēja tikt arī iznīcināts, jo daudziem tikko pie varas nonākušajiem tas bija kā dadzis acī.
Brīvības piemineklī cirstie tēli mums stāsta par vēsturi līdz Pirmajam pasaules karam. Taču tas ir bijis aculiecinieks visiem pārējiem svarīgākajiem valsts notikumiem.
Mūsu uzdevums ir to sargāt un atbalstīt. Būvēts par tautas saziedotajiem līdzekļiem, arī tā remonts un rekonstrukcija tiek veikta ar iedzīvotāju atbalstu.