Himnu mēs dziedāsim arī rīt, un tā ir daļa no mūsu identitātes. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā ir dzirdēts par mudinājumu izvērtēt, vai tā varētu būt citādāka un modernāka. Pētījām, vai tiešām ir kāda vaina Blaumaņu Kārļa rakstītajām notīm un vai tiešām lūgšana Dievam nav īstie vārdi, ko dziedāt svētku reizē 21. gadsimtā? Vai dziesmas, kas arī pretendējušas uz himnas statusu, būtu labākas?
Vai «Dievs, svētī Latviju» ir piemērotākā dziesma Latvijas himnai? (195)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Himna līdzās karogam un ģerbonim veido valsts oficiālo simbolu trīsvienību. Bērni himnu iemācās vēl pirms skolas gaitu sākšanās. Himnu dzirdam un dziedam neskaitāmas reizes mūžā, tāpēc nav pārsteigums, ka ik pa laikam nākas dzirdēt arī diskusijas par to, vai «Dievs, svētī Latviju» ir piemērotākais skaņdarbs, lai kalpotu par Latvijas galveno dziesmu.
Mūzika saukta par pārāk sērīgu, vārdi par pārāk naiviem.
Jājautā arī, vai himnas forma – svētības un laimes lūgšana Dievam – ir piemērota Latvijai, kurā neticīgo skaits ir viens no augstākajiem pasaulē. Taču, lai saprastu, kāpēc «Dievs, svētī Latviju» ir cienīga būt Latvijas himna, jāsaprot arī tās vēsture. Zīmīgs ir jau tapšanas laiks – Baumaņu Kārlis himnu saraksta speciāli 1873. gadā pašiem pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem.