39 Zolitūdē sabrukušā lielveikala traģēdijā cietušie joprojām atgūstas no gūtajām traumām. Pacienti, kuri traģēdijā tika cauri ar vieglākiem savainojumiem, slimnīcas jau pametuši, bet ir vēl ne mazums smagāk cietušo, kuriem joprojām nepieciešama mediķu aprūpe un būs vajadzīga ilga un smaga rehabilitācija. Cilvēkiem būs jādziedē ne tikai fiziskās, bet arī emocionālās brūces, tātad tās, kas dzīst visilgāk. Par to liecina arī saruna slimnīcā ar Olgu un Aigaru - traģēdijā izdzīvojušajiem.
Saruna ar Olgu un Aigaru - traģēdijā izdzīvojušajiem (37)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Olga: apsargs mums atbildēja, ka tā ir kļūme sistēmā
To ir grūti vārdiem aprakstīt, Zolitūdes traģēdijā cietusī Olga uzsver, ka joprojām nejūtas līdz galam aptvērusi notikušo.
«Ir paruna, ka nelaime nenāk brēkdama, taču šoreiz bija otrādi.
Nelaimei bija sava balss, kas brīdināja par briesmām, tā bija signalizācija.
Signalizācija nebija vienkāršs zvans, bija arī paziņojums latviešu, krievu un angļu valodā. Balss brīdināja, ka veikalā ir kaut kāda avārijas situācija, un man šķiet, ka teica kaut ko arī par bīstamo jumtu,» atceras Olga.
Olga atceras, ka daudziem veikala apmeklētājiem signalizācijas paziņojumu nopietnība un apkārtējo vienaldzīgā rīcība radīja neizpratni. Tāpēc kopā ar vēl kādu nepazīstamu veikala apmeklētāju Olga piegāja pie veikala apsarga.
«Pie ieejas, kur ir informācija, stāvēja apsargs. Mēs viņam jautājām, vai mums ir jāpamet ēka vai ne. Viņš atbildēja, ka nē, tā esot kļūme sistēmā. Visi kaut kā nevērīgi pret to izturējās, man radās iespaids, ka tā signalizācija vispār nav jāņem vērā,» stāsta cietusī.
Olgai notikušo vārdos aprakstīt grūti. «Pēc tam ieraudzīju, ka gāžas jumts, man uzkrita plaukts, un tad man pieleca, ka notiek tas, par ko brīdināja signalizācija,» dramatisko mirkli atceras Olga. «Sapratu, ka esmu iespiesta un
saviem spēkiem ārā netieku, kājas bija iespiestas.
Tad es saucu palīgā, īpaši vēlos pateikt paldies vīrietim, kurš mani iznesa, viņa vārds ir Dima. Viņa seju gan neatceros, jo bija tumšs...»
Traumatoloģijas slimnīcā Olga tagad dziedē lauztu kāju, vairākas lauztas ribas un traumēto mugurkaulu. Ārsts Olgu no slimnīcas vēl neizrakstīs, iespējams, vairākas nedēļas.
Olgas palātā plašsaziņas līdzekļu nav. Miegs it kā esot ciešs un notikušā rēgi sievieti nemokot. Tomēr viņa
plāno apmeklēt psihologu, lai nodrošinātos, ka nav kāda apslēpta emocionāla trauma.
Aigars: esmu dzimis laimes krekliņā!
21. novembra vakarā veikalā atradās arī Aigars. Jaunais vīrietis tur bija iegriezies tikai uz īsu brīdi. Tieši tas bija tas liktenīgais moments, kad iegruva veikala jumts.
«Bija troksnis, cik atceros, kaut kādu metāla plāksni redzēju...
Es līdz jostas vietai biju aprakts ar zemi, ar šampūna pudelēm...
Betona bluķus redzēju. Sākumā man atbrīvoja labo kāju, pēc tam kreiso kāju, tad paņēma aiz rokām un iznesa ārā,» glābšanu atceras Aigars.
Aigara seja joprojām ir ar nobrāzumiem, tāpat viņam ir traumēta kreisā kāja. Aigaru ārsts tagad jau ir palaidis mājās, kur viņš varēs turpināt dziedēt mazāk nopietnās traumas.
«Esmu dzimis laimes krekliņā,» secina cietušais puisis.
Aigars uzsver, ka emocionāli grūti bijis sekot līdzi notiekošajam televīzijā un internetā.