Notecējis krāsojums, prasībām neatbilstošas uzbrauktuves cilvēkiem ratiņkrēslos, saplīsusi stikla pakete, skābekļa sistēma uzmontēta nenosiltinātā nosegkārbā. Tie ir tikai daži no trūkumiem, kas pirms pusotra gada uzskaitīti uzraudzības ziņojumā par Eiropas fondu līdzekļu izlietojumu, remontējot Vaivaru rehabilitācijas centru.
Būvniecības kvalitāte - joprojām un tikai kā pa celmiem (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brīdī, kad veikta pārbaude, defekti nebija novērsti, lai gan tam bija jānotiek. Tas gan nav nekas unikāls. Ja apkopotu tos stāstus, kas saistīti ar būvniecības laikā pieredzēto, sākot ar projekta tapšanu un beidzot ar objekta nodošanu un tā tālāku ekspluatāciju, sanāktu visai pamatīgs sējums ar traģikomiskām epizodēm.
Viens šāds gadījums nesen piedzīvots Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas operāciju zālē. Šobrīd būvniecība un remonts notiek abās lielākajās Latvijas slimnīcās. Kāda ir šo darbu kvalitāte un kā slimnīcas mēģina to panākt?
Lampas krīt pat operācijas laikā
Iedomājieties situāciju. Operāciju zāle, slimniekam dod anestēziju, ārsts runā ar pacientu un pastiepj roku, lai noregulētu gaismu virs operējamās vietas. Un tajā brīdī
smagā lampa no griestiem sāk atdalīties.
Tieši tā notika Austrumu slimnīcas pagaidu operāciju zālē.
Austrumu slimnīcas Operāciju dienesta vadītājs Egils Cunskis: «Tā lampa faktiski deformējās no savas piestiprinājuma vietas, un tajā griestu pārsegumā izlūza betona gabali atsevišķiem dībeļiem, jo tajā brīdī, kad lampa tika piemērota situācijai, acīmredzot, lampa bija kā svira. Un, ja abas lampas no vienas puses mēģina pozicionēt, tad acīmredzot tas spēks bija lielāks nekā betona izturība.»
Ja neskaita pārbīli, tad cilvēki nav cietuši, un arī aparatūra nav sabojāta. Visticamāk, šajā vietā
nebija pietiekami novērtēta griestu izturība.
Šo un citas pagaidu operāciju zāles pērnvasar pielāgoja būvkompānija «Detleffi», kas solītās garantijas ietvaros kļūdu laboja. Papildus vēlreiz pārbaudīti arī lampu stiprinājumi citās pagaidu zālēs.
Abās lielākajās Latvijas slimnīcās šobrīd notiek remonts
Gaiļezerā būvē jaunas operāciju zāles, Stradiņos – jaunu korpusu.
Austrumu slimnīcas jauno operāciju bloku «Re & Re» apņēmusies uzbūvēt par gandrīz desmit miljoniem eiro. Slimnīcā pamatīgu jezgu sacēlusi betonēšanas laikā saplaisājusī kāpņu siena. Bet, tā kā noskaidrots, ka tā neapdraud pārējo ēku, rekonstrukcija atgriezusies iepriekšējās sliedēs. Slimnīcā norāda – viņu algotais būvuzraugs ir nepielaidīgs. Turklāt iepriekš veikta arī projekta ekspertīze.
Cunskis: «Projekta ekspertīze tika veikta divkārtīgi vēl pirms darbu sākšanas. To veica pati slimnīca. Bet, cik es zinu, tad rekonstrukcijas darbi ļoti atšķiras no jebkādas jaunbūves projekta. Un atsedzot un demontējot daudz kas atšķiras no tā, kas ir inventarizācijas aktos.»
Ekspertīze gan nav pasargājusi no sarežģījumiem
nu jau pabeigtā funkcionālās diagnostikas korpusā, kur šobrīd ievieto medicīnas iekārtas - smagas, ar jonizējošo starojumu, ar īpašām strāvas un higiēnas prasībām. Šeit par lētāko cenu izvēlētais projektētājs bijis bez pieredzes slimnīcu telpu projektēšanā. Turklāt vēlāk, būvdarbu laikā tas no sava projekta autoruzraudzības atteicies un nācies meklēt citu.
Māra Epermane, Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja:
«Autoruzraudzības kārtībā bija 156 precizējumi,
kas ir ārkārtīgi liels skaits vienam tādam korpusam, ko autoruzraudzības kārtībā jau veica cita firma. Kāpnēm bija aizmirsts iezīmēt margas, otrs papilddarbs – nebija paredzēta izeja uz jumtu, pa kuru varētu apkalpot ventilācijas sistēmu. Savukārt tāmētājs bija ielicis trīs durvis vairāk, nekā bija uzzīmēts, un desmit logus vairāk, nekā bija paredzēts. Logi ar tāmi nesakrīt.
Vainīgie vainu noliedz
Projekta autors «Būvprojektu vadība» tagad visus pārmetumus met atpakaļ slimnīcas dārziņā, sakot, ka bijis neprecīzs projektēšanas uzdevums, ka galu galā slimnīca nav izvirzījusi pretenzijas par viņu darbu, bet no projekta uzraudzības viņi atteicās, jo nav varējuši par pašu nosolīto naudu to izdarīt. Bet par būvnieku darbu slimnīcai iebildumu nav. Toties tagad sācies jauns riņķadancis ap ventilācijas sistēmām. Izrādās, to troksnis traucē saklausīt pacientu asins plūsmu un sirds pukstus. Lai gan formāli dūkoņa ir būvnormatīvu robežās. Atbildīgo nav nav tik vienkārši uzreiz nosaukt.
Epermane: «Kam tas jārisina? Kā atbildība - nevar īsti saprast. Es uzskatu, ka tā ir tehniskā projektētāja atbildība, tiem, kas projektēja ventilāciju. Viņi saka – pēc visiem aprēķiniem mums tādam troksnim nav jābūt. Šobrīd mums ir veikti mērījumi, ka tas troksnis ir par lielu.»
Tehniskās universitātes docents domā, ka primāri atbilde uz jautājumu par kvalitāti jāmeklē iepirkumu sistēmā.
Mārtiņš Vilnītis, RTU būvražošanas katedras vadītājs: «Varbūt jāatmet tas princips zemākā cena, bet ir jāņem optimālā cena. Zinu dažus privātus pasūtītājus, kuri atmet zemāko un atmet augstāko cenu. Un skatās, kas ir pa vidu, un tur paliek 3-5 būvfirmas... Varbūt arī valstij tā jāsāk skatīties.»
Stradiņi no citu kļūdām nedomā mācīties
Stradiņu slimnīcai «Re & Re» kopā ar «Skonto Būvi» par 79 miljoniem eiro ceļ jaunu korpusu. Lai nepieļautu kļūdas, viņi gan no Austrumu slimnīcas kolēģiem neplāno mācīties.
Dins Šmits, P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs: «Es esmu piekritējs konsultācijām citās slimnīcās, bet šai gadījumā ir jāsaka, ka mūsu galvenie konsultanti, ir bijis process, kurā tapis skiču projekts. Ir piesaistīts starptautisks uzņēmums, kas nodarbojas ar plūsmu plānošanu, ar specifiku.»
Kompānija «Re & Re» tagad sola, ka tagad visos tās objektos kvalitāte būs ar garantiju, īpaši būvkonstrukciju ziņā.
Didzis Putniņš, «Re&Re» līdzīpašnieks: «Pašreiz tās konstrukcijas un objektus, ko mēs būvējam, mēs pārbaudām par visiem simt procentiem un esam pilnībā par tām droši. Mums ir mācība no Zolitūdes uz visu mūžu.»
Vajadzētu vietu, kur publiski pasūdzēties
Tehniskās universitātes docents uzskata, ka situāciju uzlabotu arī vietne, kur varētu atrast atsauksmes par būvniecības procesos iesaistīto personu darba kvalitāti. Aprēķini liecina, ka šobrīd, lai nolīgtu labu pilnas slodzes būvuzraugu, būtu jārēķinās, ka viņa algai jābūt diviem tūkstošiem eiro uz rokas.
Piemēram, vienā Gaiļezera projektā, kura summa bija 3,8 miljoni eiro, būvuzraudzība maksāja vien 0,1 procentu no šīs summas. Līdzīgas proporcijas ir arī otrajā, desmit miljonu projektā, kur būvuzraudzības veikšanai atvēlēti desmit tūkstoši eiro. Vidēji tirgū būvuzraudzība maksā reizes sešas vairāk, tas ir ap 0,6% no visa projekta summas. Pēdējos gados gan šīs summas gājušas pamatīgi uz leju.
Bet, jo skrupulozāks būvuzraugs, jo lielākas cerības būvniecību noslēgt bez jauniem izdevumiem uz sava rēķina. Patiesībā kā labo piemēru šeit var nosaukt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kur būvuzraudzībai tika izvēlēts starptautiskas kompānijas būveksperts, kurš, ja tā var izteikties, būvniekiem nepārtraukti skatījās uz pirkstiem. Tas ne tikai lika nepārtraukti labot defektus, bet arī ietaupīja vairākus miljonus.