Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa otrdien pasludināja negaidītu spriedumu, kurā secina, ka indivīdiem ir tiesības prasīt no ASV interneta milža «Google» izdzēst personas datus, kas atrodami kompānijas populārajā tiešsaistes meklēšanas pakalpojumā.
Varēs pieprasīt Google dzēst novecojušus personas datus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izskatot Spānijas pilsoņa iesniegtu sūdzību, ES Tiesa paziņoja, ka
indivīdiem ir tiesības, lai noteiktos apstākļos «par viņiem aizmirstu»,
ja personas dati kļūst novecojuši vai neprecīzi.
Jo īpaši tas attiecināms gadījumos, kad dati «ir neatbilstoši, neprecīzi vai vairs nav spēkā, vai arī tiek pārkāpts mērķis, kuram tie tika izveidoti, un saistībā ar to, ka ir pagājis ilgs laiks».
Spriedums balstīts uz secinājumu, ka atbilstoši pašreizējām Eiropas Savienības tiesību normām «interneta meklētāja operators ir atbildīgs par personas datu apstrādi, ko tas veic».
«Google» tūlītēju atbildi uz spriedumu nesniedza, bet kompānija, kas dominē pasaules interneta meklētāju tirgū, iepriekš bija uzsvērusi, ka ir atbildīga tikai par informācijas atrašanu.
Kamēr vien informācijas atrašana ir pareiza un tiesiska, un tādējādi atbilst publiski pieejamas informācijas noteikumiem, «Google» vērtējumā, kompānijai nav pienākums izdzēst personas datus, kas, kā pauž «Google», būtu pielīdzināms cenzūrai.
Otrdienas ES Tiesas spriedums ir pārsteigums,
jo pērn tiesas augsta ranga jurists uzstāja, ka «Google» nav atbildīga par vietnēs atrodamajiem datiem, kas nonāk meklētāja rezultātos, un ES pilsoņiem «nav tiesību tikt aizmirstiem» digitālajā pasaulē.
Tika uzskatīts, ka līdzīgu viedokli savā spriedumā paudīs arī ES Tiesa.
Spriedums ir par Spānijas pilsoņa lietu, kurā viņš vērsās ES Tiesā, jo personas dati par viņa iesaisti parāda atgūšanā turpināja parādīties Spānijas laikraksta tiešsaistes versijā ilgi pēc tam, kad tiesiskais strīds tika atrisināts par labu prasības iesniedzējam.
Spānijas datu aizsardzības aģentūra AEPD atklāja, ka laikraksts nav vainīgs, jo publicēšanas brīdī informācija bija pareiza. Tomēr tā lūdza «Google» izdzēst informāciju no sava meklētāja rezultātiem.
Kad «Google» apstrīdēja tādu lēmumu, Spānija vērsās ES Tiesā ar lūgumu izskaidrot jautājumu.
ES tieslietu komisāre Viviana Redinga 2012.gadā ierosināja, ka
«tiesības tikt aizmirstiem» ir jāiekļauj ES tiesību normās par datu aizsardzību,
lai tās atbilstu bažām, ka tiesību normas neattīstās atbilstoši tehnoloģiju attīstībai.
Personas datu aizsardzības jautājums kļuva īpaši aktuāls, kad tika atklāta plaša ASV izlūkošanas programma, kas ietver pilsoņu visā pasaulē izspiegošanu.