Mēģenes bērnu vecāki: viņi ir mūsu mazie mersedesi! (60)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lai gan mākslīgā apaugļošana ir viens no tematiem, par kuru skaļi nerunā, Latvijā šāda programma darbojas jau gadu. Saruna ar ģimeni, kas gatava stāstīt, kā tad šī programma strādā un kam nākas iziet cauri, lai pasaulē ienāktu jauna dzīvība.

Ir lietas, par kurām nemēdz runāt. Arī par mākslīgo apaugļošanu ne. Baidoties no sabiedrības negatīvas attieksmes, mūsu sižeta varoņi palūdza mainīt viņiem uzvārdus un nerādīt sejas. Viņi negrib, lai uz viņu ilgi gaidītajiem bērniem kāds pēc tam rāda ar pirkstu.

Savu pirmdzimto Kristīne un Guntars Ozoliņi (nosauksim viņus tā) gaidīja 10 gadus. Divu ārpusdzemdes grūtniecību rezultātā Kristīne zaudēja abus olvadus un palikt stāvoklī bez mediķu palīdzības vairs nevarēja. Un tad pāris pieņēma lēmumu veikt mākslīgo apaugļošanu. Pirms septiņiem gadiem pasaulē nāca pirmais dēls.

Bet pirms 10 mēnešiem piedzima vēl viens burvīgs puika.

«Grūti bija tad, kad uzzināju, ka man tā ir vienīgā iespēja. Tajā brīdī bija grūti – saprast, ka tas nevar notikt tā normāli. Tā, kā pieņemts dabā. Tad, kad tu atmodies no tās narkozes, ka ir zaudēts viss man kā sievietei. Tajā brīdī bija grūti. Un tālāk jau bija tikai jārīkojas,» par izvēli stāsta Kristīne.

Tas bija ilgi, grūti un dārgi

Viena apaugļošanas procedūra ģimenei kopumā izmaksāja gandrīz divus tūkstošus latu. Un abus bērnus izdevās ieņemt tikai ar otru reizi.

«Viss trakākais tai visā ir sievietes pārdzīvojumi. Jo nu nauda, nauda, tur skaidrs – neiznāk vienreiz, neiznāk otrreiz – visu to turpinām. Bet nu tās sievietes sajūtas, jo viņa tomēr ir māte, un neiznāk – tas ir ļoti smagi,» iejūtīgi runā Guntars.

Lai tiktu pie otra bērna, Ozoliņiem pat nācās paņemt kredītu.

Lai gan tolaik Latvijā jau sāka darboties valsts apmaksātas medicīniskas apaugļošanas programma. Kristīne tajā piedalījās, jau bija rindas augšgalā un pat varēja paspēt veikt procedūru līdz vecuma ierobežojumam – 37 gadi.

«Varējām paspēt, kad mums pienāktu rinda, mēs varētu šo procedūru bez maksas veikt. Bet kādus dažus mēnešus pirms mūsu rindas pienākšanas pilnīgi bija sajūta, ka mums ir jāveic šī procedūra. Un vīrs nelika šķēršļus – jo šoreiz arī ņēmām kredītu. Nebija tādas brīvas naudas,» stāsta Kristīne.

Vissvarīgākā investīcija

Kamēr citi pāri mainīja mašīnas, pirka mājas un brauca atpūsties, Ozoliņi ieguldīja bērnos. Tā ir viņu vissvarīgākā investīcija.

«Mersedesi, tie mums ir divi mazi mersedesi. Nauda neatsver bērnus. Nekādā gadījumā. Naudu sapelnīs, nu lai kā iet, un būs tā. Bet bērni – nu tomēr mēs nepaliekam jaunāki, un bērni ir un būs, nu viņi ir vajadzīgi vienkārši. Bērni - tā ir laime, un to naudā ir baigi grūti izmērīt,» uzskata tētis.

Laimīgie vecāki ir pārliecināti, ka ir rīkojušies pareizi. Dēlu piedzimšanu Kristīne un Guntis

uzskata par lielu brīnumu, jo pozitīvs rezultāts pēc statistikas ir tikai 40%.

«Tas jau ir paša bērns, tikai tas ceļš, kā viņš līdz mums tiek, ir mazliet citādāks. Un, veicot šo procedūru, atkal ir savādāk. Mēs bērniņu pat varam redzēt tajā mirklī, kad viņš ieligzdojas iekšā. To citādāk nevar. Tā ka tur ir savi ļoti lieli brīnumi,» runā mamma.

Tomēr šo ģimenes stāstu zina tikai paši tuvākie

Tāpat rīkojas arī viņiem zināmi citi pāri, kas ir pieņēmuši lēmumu par mākslīgo apaugļošanu.

«Man liekas, ka mums sabiedrība nav tam gatava. Es, teiksim, strādāju citur, citā valstī. Tur arī vienam otram kolēģim ir tādas pašas problēmas. Tur vispār nav nekādu problēmu. Protams, tur ir ļoti liels valsts atbalsts. Tur praktiski viņš savu naudu neiegulda. To visu valsts atbalsta. Viņš var atklāti par to runāt, un visi ir ļoti saprotoši. Nekādu problēmu. Šeit, ja uzzinās, kā tie mūsu puikas ir nākuši pasaulē,

tad, iespējams, ka viņus ar pirkstiem apbakstīs

vienkārši,» stāsta Guntars.

Jau vairāk nekā divus gadus Latvijā darbojas valsts apmaksātas medicīniskas apaugļošanas programma. Līdz 2014. gadam tika veiktas 439 mākslīgas apaugļošanas, kuras rezultējušās ar 57 veiksmīgas dzemdībām. Bet mēģenes bērnu skaits varētu būt lielāks, jo ir iespējami dvīņi un Nacionālajam veselības dienestam nav informācijas par sievietēm, kas izvēlējās dzemdēt privātklīnikās vai ārzemēs.

Šogad programmai ir atvēlēts divtik lielāks finansējums nekā pagājušajā gadā – gandrīz 603 tūkstoši eiro.

Tas ir paredzēts 660 mākslīgām apaugļošanām. Tas, ka ar valsts palīdzību Latvijā piedzima vismaz vēl divas mācību klases, tiek uzskatīts par labu rezultātu.

Pašlaik rindā uz valsts apmaksātu apaugļošanu stāv 1422 sievietes

«Mēs redzam ka šī programma ir vērtējama pozitīvi. Jo pirmkārt ir iedzīvotāju interese par šo programmu, mēs redzam, ka iedzīvotāji mums gan zvana, gan saņemam e-pastus ar jautājumiem par to, kā šī programma darbojas, ar ko ir jāsāk, kādās klīnikās var vērsties, kādas ir gaidīšanas rindas. Protams redzam arī to, ka ir izmantotas šīs iespējas,» stāsta Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.

Pašlaik rindā uz valsts apmaksātu apaugļošanu stāv 1422 sievietes. Tiek lēsts, ka kopumā Latvijā ir no 15 līdz 20 tūkstošiem neauglīgu pāru, tas ir ap 10%. Bet neauglīgas sievietes var piedalīties programmā arī bez partnera, izmantojot spermas banku.

Komentāri (60)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu