Lai gan situācija Ukrainas austrumos kļūst arvien saspīlētāka un nav šaubu par Krievijas agresiju, pašreiz nepastāvot nenovēršami draudi pret kādu NATO valsti - šādu pārliecību intervijā Latvijas televīzijai paudis NATO jaunais ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs: Neredzu nenovēršamus draudus pret kādu NATO valsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban vērojama militāro spēku klātbūtnes palielināšanās uz Ukrainas un Krievijas robežas, notiek karaspēka un artilērijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu un tanku pārvietošana pierobežā, kā arī novērots pieaugošs pamiera pārtraukšanas gadījumu skaits, tādējādi pārkāpjot Minskas vienošanās. NATO aicina atvilkt Krievijas spēkus no Austrumukrainas robežas, lai mazinātu konflikta saasināšanos, taču līdz šim gan Krievija uz šiem aicinājumiem nav atsaukusies.
«Jāsaprot, ka dzīvojam laikā, kas ir atšķirīgs no aukstā kara laika, taču vienlaikus atšķirīgs arī no konstruktīvajām attiecībām ar Krieviju, pie kuru izveidošanas mēs strādājām tik daudzus gadus. Visiem NATO sabiedrotajiem ir jāadaptējas šajā jaunajā drošības vidē, un mēs to darām, vairāk investējot aizsardzībā, kā arī palielinot savu klātbūtni mūsu alianses austrumu daļā. Mums ir vairāk karavīru uz zemes, lidmašīnu debesīs un kuģu jūrā, jo pašlaik jābūt vairāk klātesošiem, vairāk gataviem. Tā ir daļa no kolektīvās drošības, kuru NATO sniedz Latvijai un pārējām Baltijas valstīm no tās kolektīvās drošības, kas ir NATO mugurkauls,» uzsvēra Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs uzskata, ka Krievija zina, ka NATO ir stipra un vienota alianse, kas veidota uz pamatidejas «viens par visiem, visi par vienu». «Tas ir tas, kas padara mūs stiprus, jo mēs turamies kopā – atbalstām un aizsargājam cits citu pret jebkuriem draudiem.Tas ir bijis NATO spēks gadu desmitiem, un arī šodien tas ir NATO spēks,» uzsvēra Stoltenbergs.
Kamēr militārie eksperti strādā pie NATO Velsas samitā pieņemtā lēmuma par jaunu, īpaši augstas gatavības spēku izveidošanu, tikmēr tiek uzturēta militārā klātbūtne reģionā – gaisā, uz zemes un jūrā. Izveidoti pagaidu triecienspēki jeb augstas gatavības spēki, par pamatu ņemot jau esošos NATO spēkus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr tiek izstrādāti ilgtermiņa risinājumi. Pirmie lēmumi par īpaši augstas gatavības spēku izveidošanu, to sastāvu un lielumu tiks pieņemti februārī ministru tikšanās laikā.
«Mums vienmēr ļoti rūpīgi jāseko notikumu attīstībai, jābūt sagatavotiem un gataviem reaģēt uz izmaiņām un situācijām. Mēs redzam agresīvāku Krieviju, kas ir atbildīga par agresīvu rīcību Ukrainā, pārkāpjot starptautiskās tiesības un ar spēku mainot citas valsts robežu.
Tajā pašā laikā es neredzu nenovēršamus draudus pret kādu NATO valsti.
NATO ir spēcīgs iebiedēšanas līdzeklis, un Latvija, Baltijas valstis, ir daļa no ļoti stipras alianses. Mēs viens otru aizsargājam, un tas rada drošību un paļāvību, kas ir NATO pamatideja,» uzsvēra Stoltenbergs.