Maskavā notika Latvijas fonda «Sibīrijas bērni» veidots pasākums – grāmatas prezentācija un filmas «Kur palika tēvi» demonstrēšana. Lai arī skarbo likteņstāstu varoņi ir latvieši, pasākuma adresāts neapšaubāmi ir Krievijas sabiedrība.
Maskavā prezentē grāmatu un filmu par «Sibīrijas bērniem»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagātnes mācībām noilguma nav – vienisprātis ir gan Latvijas, gan Krievijas inteliģence. Tieši tā šobrīd ir vienojusies, lai ar izsūtīto latviešu piemēru brīdinātu par notikumu attīstību lielajā kaimiņvalstī Krievijā.
Izsūtīto latviešu stāsti uzrunā gan ar skaitļiem, gan emocijām.
Runāt par to šobrīd Krievijā ir gan drosmīgi, gan aktuāli.
«Skarbais gadsimts, kurā dzīvojam, prasa, lai mēs uz pagātni raudzītos no cilvēciskā skatu punkta. Īpaši svarīgi tas ir Krievijas sabiedrībai. Uz jautājumu – kas vainīgs, parasti atbild – vēsture. Bet aiz tās vienmēr ir konkrētas personas – izpildītāji. Tāpēc cilvēki bieži kļūst par malku politikas ugunskurā,» prezentācijā norādīja Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas direktore Jekaterina Genijeva.
Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme uzvēra, ka no sabiedriska un politiska viedokļa «mācība ir skaidra - nepakļauties un nepieļaut to, ka ar mums izrīkojas kā ar malku», to var izdarīt domājot, sekojot līdzi notikumiem sabiedrībā, satiekoties, nevis izolējoties.
«Mans ieteikums – biežāk skatīties vienam uz otru un atšķirt godīgas sejas. Jo vairāk mums ir savstarpējās uzticēšanās un patiesas saskarsmes, jo mazāk iespējas naidam,» pauda Jekaterina Genijeva.
Pasākums tika organizēts pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņai.
Filmas režisore Dzintra Geka jau gandrīz 15 gadus dokumentē deportēto latviešu likteņstāstus. Viņa uzsver, ka
katrs stāsts ir unikāls un vēsture nav anonīma.
Aiz katra notikuma ir cilvēks un personiskā motivācija, kas visu virza.
Viņa arī stāstīja, ka cilvēki, kas atnākuši uz prezentāciju, ir lojāli Latvijai, saprot, ka saprātam jāuzvar, un cer, ka tas, kas notiek Krievijā, drīz beigsies.
Lai nepieļautu pagātnes kļūdas, šobrīd vissvarīgākā ir cilvēciskā saskarsme, uzskata pasākuma dalībnieki un cer, ka iekšpolitiskais klimats Krievijā uzlabosies.
Tomēr ieteikums filmu par izsūtītajiem latviešiem demonstrēt kādā no Krievijas TV kanāliem zālē tiek uztverts ar smiekliem un asarām reizē. «Neesiet naivi,» saka maskavieši.