Apledojuma jeb tā sauktā melnā ledus dēļ Latvijas autovadītāji nereti iebrauc grāvjos un saskrienas ar citu vadītiem spēkratiem. Autoceļu uzturētāji atzīst, ka viņu rīcībā nav tehnikas, kas spētu paredzēt melnā ledus rašanos. Un nav tādu granīta šķembu kā Skandināvijā, kas ceļa virsmu padarītu abrazīvāku jeb mazāk slidenu. Līdz ar to melnais ledus šoziem turpinās slidināt grāvī autovadītājus, ja vien viņi nebrauks lēni un prātīgi.
Melnais ledus - neuzveicams?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Melnais ledus patiesībā ir caurspīdīgs. Savu nosaukumu tas ieguvis no asfalta, kas redzams cauri slidenajai ledus glazūrai. Ja gaisa temperatūra ir ap nulli vai pat plusos, bet ceļa segums atdzisis līdz mīnusiem, tad pat migla uz šosejas var kļūt par melno ledu.
Diemžēl 60 novērojumu stacijas ir par maz, lai visos ceļa posmos brīdinātu par šo ledu. Līdz ar to tikai atbildīgais ceļa posma dežurants var pieņemt vai nepieņemt lēmumu sūtīt kaisītāju.
«Cīnīties var, tikai subjektīvi. Mums nav tehniskas bāzes, kas nodrošinātu tādas programmēšanas iestrādes,» domā Ražošanas departamenta direktors Juris Millers.
Tomēr Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes dekāns atzīst, ka ir vairāki veidi, kā cīnīties ar melno ledu. Jo tāda situācija, kāda ir pēdējās dienās, kad melnā ledus dēļ autovadītāji iet bojā, nav pieļaujama. Un tā ir ceļu uzturētāju atbildība.
«Varētu domāt par preventīvo kaisīšanu. Tas ir viens no risinājumiem,» uzskata RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Juris Smirnovs.
«Varam kaisīt uz sausa asfalta, tikai tad atkal teiks – stulbie ceļinieki, ko viņi dara? Melnais ledus rodas pēkšņi,» skaidro Millers.
Latvijā ziemā uz ceļiem kaisa vai nu mitru sāli, vai smilts un sāls maisījumu. To gan ber tad, ja gaisa temperatūra ir vismaz mīnus 15 grādi. Vēl kaisa grants maisījumu, bet tikai uz grants ceļiem.
Skandināvijā atkal izmanto sīkas granīta šķembas, kas mums esot nepaceļami izmaksu ziņā.
«Mēs to varam! Kurš par to maksās? Kurš? Granīta mums nav, tad viss ir jāieved. Tas būs ļoti dārgs prieks...» secina Millers.
Latvijas autoceļu uzturētāji skaidro, ka no 60 miljoniem eiro, kas paredzēti ceļu uzturēšanai, pusi iztērē ziemā. Ievedot granītu, tam aizietu visa nauda. Būvju inženieri gan skaidro, ka pasaulē ir arī citas metodes.
«Šveicē, Austrijā, kur ir cukura ražošana, tur izmanto ceļu kaisīšanā atkritumus no šīs ražošanas, bet nu mums jau nav nekādas cukura valsts vairāk,» salīdzina Smirnovs.
Tāpēc vismaz pagaidām tikai labas ziemas riepas un autovadītāja prasme novērtēt ceļa apstākļus var viņu pasargāt, braucot pa Latvijas ziemas ceļiem. Jo ceļu uzturētājs garantēt to, ka neslīdēs, nevar.