Būt vai nebūt Latvijā kažokzvēru audzēšanas nozarei?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Būt vai nebūt Latvijā kažokzvēru audzēšanas nozarei? Saeimas komisijā šodien atkal sprieda, ko darīt ar iedzīvotāju iesniegto iniciatīvu, kas pieprasa aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Taču arī pēc visu ieinteresēto pušu uzklausīšanas deputāti nekādu lēmumu atkal nepieņēma.

Jautājums par kažokzvēru audzēšanas nozares nākotni Latvijā Saeimas deputātu redzeslokā nonāca pēc Dzīvnieku drauga fonda iniciatīvas – nodibinājums savai idejai aizliegt kažokzvēru audzēšanu

Latvijā bija savācis vairāk nekā 10 tūkstošus atbalstītāju parakstu.

Pirmajā reizē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā uzstājās ierosinājuma iniciatori, šodien - tā pretinieki, kas emocionālās diskusijās neslēpa sašutumu.

«Tādus absurdus lēmumus diez vai var pieņemt.

Tad rīt aizliegsim vistas audzēt un vistas kaut, cūkas un govis audzēt,

tagad viņi jau pasaka, ka mēs nevarēsim arī aitām astes griezt un vēl visādas muļķības! Nupat kopā ar prezidentu Zaļajā nedēļā un jau arī augstas amatpersonas sāka runāt par šo zaļo terorismu, kas izplatās Eiropā,» savu viedokli pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Patlaban Latvijā ir 14 ūdeļu un lapsu fermas un 28 šinšillu audzētavas.

Nozare ir augoša, ar potenciāli augstu eksportspēju (eksporta apjoms: 2012. - 13.5 milj. eiro, 2013. – 31.7 milj. eiro), tajā nodarbināto skaits pēdējo triju gadu laikā pieaudzis par aptuveni trešdaļu.

Šie ir vieni no galvenajiem argumentiem, ko par labu kažokzvēru audzēšanas saglabāšanai min nozares asociācija, noraidot arī oponenta pārmetumus par sliktiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.

«Stingrāki noteikumi nebiedē mūs nekādā gadījumā, jo labturība ir mūsu pašu prioritāte un esam gatavi izpildīt labturības noteikumus, lai kādi tie būtu, kaut gan tiem, protams, jābūt zinātniski pamatotiem – to nevar izdomāt vienkārši kāds, kam psihologa vai filozofa izglītība. Ja tiks runāts par nozares slēgšanu, mēs sāksim rēķināt kompensāciju apjomus, kas, ņemot vērā pēdējos gados izdarītās investīcijas, vairāk nekā 30 milj. eiro, varētu būt diezgan liels apjoms,» uzsver Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa.

Nozares uzraugi gan atzīst, ka

tiešām ir konstatēti vairāki gadījumi, kad dzīvnieki turēti neatbilstoša izmēra sprostos

un tikuši slēpti no inspektoriem, tomēr kopumā situācija nav tāda, kā to atveidojot kažokzvēru industrijas pretinieki.

«Mēs nevaram secināt, ka šobrīd notiktu tīša dzīvnieku mocīšana, un piekritīšu, ka šie publiskotie materiāli bieži vien ir apšaubāmi. Mums ir nepieciešama operatīva informācija – tiklīdz kaut kas tiek konstatēts, ziņojiet tajā pašā dienā,» saka PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Zemkopības ministrija atbalsta vienīgi stingrāku dzīvnieku labturības prasību noteikšanu, taču šobrīd gaida Eiropas Komisijas priekšlikumus, lai atbilstošais likums būtu vienāds visās dalībvalstīs. Nozares iznīcināšanu neatbalsta arī Ekonomikas ministrija, jo tādējādi tikšot radīts jauns bezdarba vilnis arī ar nozari saistītajās industrijās, kā arī tiks kaitēts eksportam. Taču kažokzvēru audzēšanas pretinieki uzskata, ka oponentu sniegtā informācija ir maldinoša.

«Viņi norāda augstu sabiedrības atbalstu, bet tas tā nav, jo jautājumi ir sagrozīti un manipulatīvi un mūsu aptauja parāda citu ainu. Otrkārt, šī ir pārlieka paļaušanās uz kontroles mehānismiem, kas nestrādā ne labturības, ne vides aizsardzības jomā, tāpat valsts iestāžu sniegtā informācija ir tiešs Zvēraudzētāju asociācijas pārstāsts un nebūt ne neatkarīga informācija.

Tomēr šodien deputāti atkal atlika jautājuma tālāku virzīšanu. Jāpiebilst, ka līdzīgu dzīvnieku aizstāvju iniciatīvu šajās dienās vērtē arī kaimiņvalsts Igaunijas parlamentā. Savukārt Nīderlandē jau ir nolemts aizliegt no 2024. gada audzēt kažokzvērus, taču to audzētāji šo aizliegumu pārsūdzējuši un pirmās instances tiesa pieņēmusi viņiem labvēlīgu spriedumu,» runā kolektīvā iesnieguma iniciatīvas autors Aivars Andersons.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu