Ar kosmisko uguņošanu atzīmē Habla teleskopa 25. darba gadadienu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Habla teleskopa 25. darba gadadienas atzīmēšanai izvēlēta iespaidīga kosmiskā uguņošana - zvaigžņu kopa Westerlund 2, kurā jaunās zvaigznes sāk savu ugunīgo mūžu. Zvaigžņu kopa atrodas Ķīļa zvaigznājā aptuveni 20 000 gaismas gadu attālumā. Milzīgajā Westerlund 2 kopā piedzimušas aptuveni 3000 zvaigžņu. Reģions, kurā atrodas kopa un aktīvi veidojas jaunas zvaigznes, pazīstams kā Gum 29.

1990. gada 24. aprīlī vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery orbītā nogādāja kosmisko teleskopu Hubble. Savos 25 darba gados teleskops ir daudzkārt pārsniedzis gaidīto un ļāvis pasaulei paraudzīties uz Visumu pavisam citā gaismā, iedvesmojot dažāda vecuma cilvēkus vērties debesīs.

Westerlund 2 ir grūti novērojams reģions, jo tur ir daudz putekļu. Pateicoties Habla teleskopa jaunajai plaša lauka kamerai (WFC 3), kas uztver arī tuvo infrasarkano starojumu, iespējams palūkoties cauri putekļu plīvuram. Attēlos labi redzama blīvā zvaigžņu kopas centrālā daļa, kuras šķērsizmērs ir aptuveni 10 gaismas gadi.

Autors: NASA, ESA, G. Bacon, L. Frattare, Z. Levay, and F. Summers (Viz3D Team, STScI), and J. Anderson (STScI)

Zvaigznes kopā ir salīdzinoši jaunas. Lai arī to vecums nepārsniedz 2 miljonus gadu, kopā ir atrodamas dažas no spožākajām, karstākajām un masīvākajām zināmajām zvaigznēm. To spēcīgais vējš un ultravioletais starojums pūš prom apkārtējo gāzi un putekļus, veidojot dīvainas formas dobumus.

Arī milzīgajos putekļu un gāzu pīlāros, kuri ir vairākus gaismas gadus gari, slēpjas jaunās, vēl «neizšķīlušās» zvaigznes.

Jaunās un karstās zvaigznes ne tikai pūš prom materiālu, atbrīvojot vietu spožam uznācienam, bet arī veicina jaunu zvaigžņu veidošanos. Kad vējš saduras ar apkārtējo gāzu un putekļu mākoni, veidojas sablīvējumi, kuros var sākt uzkrāties matērija. Sarkanie punkti attēlā ir šādas jaunās zvaigznes, kuras vēl slēpjas savos gāzu un putekļu kokonos. Šajos zvaigžņu aizmetņos vēl nav sākušās kodolreakcijas, kuru rezultātā ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā.

Attēls, kurā kombinēti ACS kameras novērojumi redzamajā gaismā ar WFC 3 kameras datiem tuvajā infrasarkanajā diapazonā, skaidri parāda, ka pat pēc 25 gadu intensīva darba Habla stāsts vēl nav galā. Lai arī Habla pēctecis Džeimsa Veba teleskops varētu sākt savu darbu jau 2018. gadā, tas nenozīmē, ka pasaule aizmirsīs Habla teleskopu. Kādu laiku abi zinātniskie instrumenti strādās kopā, viens otru papildinot. Pat tad, kad Habla teleskopa darbs noslēgsies, tā devums zinātnei un sabiedrībai būs nenovērtējams un neaizmirstams. Šis noteikti būs viens no instrumentiem, kas tiks ierakstīts civilizācijas sasniegumu zelta fondā.

Foto: www.spacetelescope.org
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu