Latvijā norisinājās Baltijas vēsturē lielākais atvērtais Ugunsstaigāšanas pasākums «Neiespējamais IR iespējams: Lielā Ugunsstaigāšana!», pulcējot vairāk nekā 300 dalībnieku. Kas īsti ir ugunsstaigāšana un kāpēc, lai piedzīvotu šo notikumu, cilvēki ceļu uz Latviju mēroja, pat šķērsojot Eiropas robežas?
Vecvanags: ja Latvijā vairāki staigātu pa uguni, mēs dzīvotu laimīgākā valstī!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Detalizētāk par šo brīnumaino pasākumu un filosofiju pastāstīja personības attīstības treneris Mārtiņš Vecvanags.
EGOISTE: Kas īsti ir ugunsstaigāšana?
Ugunsstaigāšana ir lēmumu pieņemšanas un personīgo negatīvo pārliecību pārvarēšanas treniņš. Tas ir veids, kā ieraudzīt jaunas iespējas savai dzīvei un nospraust mērķus jauniem un drosmīgākiem sasniegumiem. Ugunsstaigāšanas laikā, pārejot 500 oC karstām oglēm un neapdedzinoties,
jebkurš var pārliecināties, ka neiespējamais ir iespējams – arī viņa sapņu piepildījums!
EGOISTE: Kāpēc cilvēki bieži nenotic saviem spēkiem?
Cilvēkus ierobežo dažādi maldi - lielākoties viņi paši izlemj, ko viņi nevar izdarīt un kas nav iespējams, uzliek sev robežas un rāmjus, kas traucē viņiem rīkoties. Piemēram, izdomā, ka ir pārāk veci, lai sāktu ko jaunu, ka dzīvojam pārāk mazā valstī, lai jebkad sasniegtu kādus nozīmīgus panākumus. Šis pārliecības trūkums un neticība sev parasti noved pie tā, ka cilvēki pat nemēģina rīkoties, tādā veidā kavējot savu sapņu piepildīšanu.
EGOISTE: Vai šim rituālam ir sena vēsture?
Ugunsstaigāšana ir viens no senākajiem rituāliem pasaulē. Tā pēdas ir sastopamas visos kontinentos un praktiski jebkurā kultūrā. Senākās rakstiskās liecības ir 4000 gadus senas no Indijas. Pasaulē arvien ir dzīvas rituālo ugunsstaigāšanu tradīcijas.
Eiropā trīs pazīstamākās ir grieķu, bulgāru un kataloniešu tradīcijas.
Publiski ugunsstaigāšana kļuva pieejama, pateicoties Tollija Burkana (Tolly Burkan) darbam. Viņš pagājušā gadsimta 70. gados ASV sāka mācīt cilvēkus sasniegt vairāk un kā vienu no instrumentiem izmantoja tieši ugunsstaigāšanu.
EGOISTE: Senie latvieši arī ko tādu darīja? It kā jau uguns kultam bija liela nozīme...
Latviešu tautasdziesmas arī dod liecības par to, ka šāda veida norises ir, iespējams, notikušas arī šajā apgabalā, piemēram, «es atnācu uguntiņu ar basām(i) kājiņām(i)» u.c.
Tas ir visnotaļ reāli arī tāpēc, ka latvieši vienmēr pielūguši sauli, nevis mēnesi, un uguns ir bijusi svēta.
EGOISTE: Kā aizsākās jūsu kustība?
Latvijā pirmie Ugunsstaigāšanas pasākumi notika relatīvi nesen Peep Vain (Igaunija) vadībā, kas šo notikumu bija ietvēris savā programmā «Learning to Succeed». Kopš tā laika Ugunsstaigāšana kā treniņa instruments Latvijā bijusi pieejama korporatīvajā vidē – kā komandas saliedēšanas un mērķu sasniegšanas pasākums dažādu uzņēmumu komandām. Tikai 2013. gadā sāka veidoties atvērtie ugunsstaigāšanas pasākumi, kas bija pieejami plašākām cilvēku grupām bez kādiem īpašiem ierobežojumiem. No 2014. gada Latvijā notiek Lielā Ugunsstaigāšana, ko organizē organizācija Fire Hawk sadarbībā ar mani.
EGOISTE: Kāda ir galvenā ugunsstaigāšanas misija un būtiskākie filozofijas stūrakmeņi?
Galvenā misija ir parādīt, ka iedomātās negatīvās pārliecības ir tikai iedomas. Patiesībā neiespējamais IR iespējams. Ugunsstaigāšanas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem uzdrīkstēties un sasniegt vairāk savā dzīvē. Fire Hawk sākto publisko ugunsstaigāšanas pasākumu uzdevums ir nodrošināt šo iespēju arī cilvēkiem, kas to nevarētu atļauties vai nevarētu iekļūt slēgtajos pasākumos. Kā misiju mēs redzam vairāk cilvēku, kas uzdrīkstas un patiešām virza savu dzīvi pretim lielākiem sasniegumiem un lielākam dzīves līdzsvaram. Ja Latvijā būs vairāk cilvēku, kas to dara, mēs dzīvosim labākā un laimīgākā zemē.
EGOISTE: Ja es jūtu, ka man arī to vajag... Kas man jāzina, ar ko jārēķinās, piedaloties šajā rituālā?
Jārēķinās ar iespēju veltīt četras stundas pārdomās par sev svarīgo.
Nevienam no pasākuma dalībniekiem nav obligāti jāveic ceļš pa uguni, tā vienmēr ir paša dalībnieka brīva izvēle.
Viņi netiek ne mudināti, ne aicināti.
EGOISTE: Padalies - kādas sajūtas pārņem, kad to izdari?
Jebkurš dalībnieks saņem milzīgu pozitīvu emociju lādiņu un pierādījumu sev, ka viss ir iespējams, ja vien pieņem lēmumu un izdara pirmo soli. Pārsvarā cilvēki sajūt milzīgu piepildījuma sajūtu, ko rada sevis pārvarēšana un spēja sev noticēt. Noteikti rodas vēlme sākt darboties ar sev svarīgo mērķu piepildīšanu, kuriem dalībnieks veltīja pārdomu stundas pasākuma laikā.
Domāju, ka lielākā daļa dalībnieku jūt emociju, ko varētu saukt par neaprakstāmu prieku un laimi, enerģijas lādiņu.
Būtiska arī vienotības sajūta – Fire Hawk pieredzē ir vairāki gadījumi, kad pēc ugunsstaigāšanas pasākuma sakārtojas attiecības to cilvēku starpā, kas to ir paveikuši kopā, – tas ir jauna līmeņa kontakts starp vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām, draugiem. Šajos notikumos arī savstarpēji nepazīstami cilvēki jūt īpašu saikni un enerģiju – pasākumos valda ļoti sirsnīga un draudzīga atmosfēra, kopīga notikuma sajūta.
EGOISTE: Kāpēc cilvēkiem tas ir nepieciešams atkārtoti?
Cilvēkiem nepārtraukti ir nepieciešams apliecinājums, ka ir iespējams vairāk, nekā viņi ir iedomājušies. Tā tas bija ar iespēju apbraukt apkārt zemeslodei, lidot, pārvarēt skaņas barjeru, izveidot veiksmīgu biznesu utt. Ugunsstaigāšana dod uzskatāmu un sajūtamu pierādījumu. Šis pasākums arī
palīdz veidot panākumu apziņu un dod virzību pirmajiem soļiem sasniegumos.