Lai gan kā Latvijas lielākās vērtības arvien tiek uzsvērtas skaistā un zaļā vide, tomēr ar piesārņoto vietu attīrīšanu Latvijai neveicas. Iestrēdzis arī Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Šobrīd pastāv reāla iespēja, ka šis projekts netiks paveikts pilnībā, jo uzņēmējs SIA «Skonto Būve» būs izsmēlis visu videi kaitīgās vielas apjomu, kas noteikts līgumā ar pasūtītāju.
Inčukalna gudrona dīķi – vides attīrīšana draud apstāties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts vides dienests nav radis risinājumu tam, kā attīrīt visu piesārņoto teritoriju, nezaudējot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, bet draud ar skandāliem un tiesu darbiem.
Tikmēr melnā, naftai līdzīgā viela turpina piesārņot dabu. Inčukalna gudrona dīķi, kas tiek saukti arī par indes dīķiem, jau kopš 1960. gada lēnām un neatgriezeniski turpina piesārņot gruntsūdeņus. Jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas padomju laikos izgāzts vien dažus kilometrus no Straujupītes, turpina plūst Latvijas garākās upes Gaujas virzienā un apdraud jau daudz plašāku ekosistēmu.
Inčukalns nav vienīgā vieta Latvijā, kur slēpjas vidi postošie sērskābā gudrona dīķi. Bet tas ir vienīgais projekts, kurā līdz pat šim brīdim notiek vides attīrīšana.
Kā jau ziņots, Skonto būve paziņojusi, ka Inčukalna dīķos ir par 45% vairāk smeļamās vielas nekā paredzēts iepirkumā, un visa apjoma izsmelšanai nepieciešami vēl 11 miljoni eiro.
Vides valsts dienests kā šā projekta pasūtītājs uzskata, ka uzņēmumam jāstrādā esošā līguma ietvaros, kā arī attīrīšana jāveic jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izteicies, ka Skonto būve vēlas jautājumu politizēt.
Skonto Būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būve jau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā.
Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.
Kā jau ziņots, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārī Skonto būve oficiālā vēstulē ziņoja, ka attīrīšana izmaksās dārgāk, nokavējot termiņu, kurā darbu izpildītājs varēja ziņot par neparedzētiem apstākļiem līguma izpildē. Pārvarot birokrātiskos šķēršļus, VARAM un valdība atrada risinājumu, kā piešķirt papildus prasīto finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā.
Līgums ar Skonto būvi par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA Skonto būve, savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sākotnēji bija paredzētas 20,3 miljonu latu (28,88 miljoni eiro) apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi - 14,2 miljoni latu (20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).