TVNET paviesojās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļā. Šīs daļas vada komandieris Sergejs Latņikovs atklāj VUGD 1. daļas ugunsdzēsēju ikdienu, stāsta par ekipējumu, kā arī atklāj, ko glābēji dara brīžos, kad izsaukumu nav.
VUGD: 50% glābt gribētāju nespēj nokārtot fiziskos normatīvus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ugunsdzēsējs strādā 24 stundas no vietas, bet maiņa sākas un beidzas no plkst. 7.45 līdz 8 no rīta,» stāsta komandieris.
Brīžos, kad glābšanas vienībai nav izsaukumu, ugunsdzēsēji sporto vai mācās - viss ir atkarīgs no darba plāna.
VUGD pārstāve Marita Masule TVNET norāda, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā patlaban strādā 2917 amatpersonas, ieskaitot arī tos, kas glābšanas darbos fiziski nepiedalās. Vienā maiņā strādā 14 glābēji, bet nepieciešamības gadījumā arī ugunsdzēsēji, kam ir brīvdiena, ir gatavi braukt palīdzēt.
«Mums šobrīd ir pieejamas vakances, jo ir vajadzīgi glābēji, bet ir gadījumi, kad pretendenti nav fiziski spēcīgi,» pauž Latņikovs.
Ugunsdzēsēja ekipējums, kas ietver aizsargtērpu, ķiveri un zābakus, maksā 1000 līdz 1500 eiro atkarībā no iepirkuma rezultātiem, un visa forma, neieskaitot elpošanas aparātu, sver vairāk nekā 20 kilogramus. Glābējam ar to jāspēj uzskriet līdz ēkas 12. stāvam, norāda glābēju komandieris. Tomēr,
piesakoties ugunsdzēsēja glābēja amatam, puse pretendentu sporta normatīvus nenokārto,
līdz ar to nevar kandidēt uz amatu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ēka, kas atrodas Maskavas ielā 3, ir celta laikā no 1886. līdz 1902. gadam pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta.