Pēc SIA «Maxima Latvija» iesnieguma Valsts policija sākusi pārbaudi, lai izvērtētu iespējamu Valsts darba inspekcijas (VDI) līdzatbildību Zolitūdes traģēdijā, vēsta LTV. VDI gan netic, ka policija varētu ierosināt krimināllietu, un šo «Maximas» soli sauc par mēģinājumu novelt atbildību.
Pēc uzņēmuma «Maxima» iesnieguma policija vērtē Valsts darba inspekcijas atbildību Zolitūdes traģēdijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš VDI Zolitūdes traģēdijas kontekstā pārmeta «Maxima Latvija» neizdarību - būvdarbu radīto risku neizvērtēšanu. Tagad uzņēmuma advokāti secinājuši - uzraugošajai iestādei esot iespējams pārmest tieši to pašu. Pārmetumus inspekcijai SIA «Maxima Latvija» balsta Ministru kabineta noteikumos, kas paredz - tai jāuzrauga, vai, veicot būvdarbus, ievērotas darba aizsardzības prasības.
Uzņēmuma pārstāvis norādījis - ja pārbaude būtu veikta, iespējams, inspekcija būtu konstatējusi, ka darba vide nav droša,
un darbi tiktu apturēti vēl pirms traģēdijas. «Ja, teiksim, VDI ir norādījusi aktā, ka mums vajadzēja paredzēt tādu iespēju, ka ēka var sabrukt, un attiecīgi izdarīt secinājumus, tad, visticamāk, tas ietekmētu arī tos cilvēkus, kas uz šā jumta strādāja, un, ja šis būvniecības process no darba drošības viedokļa tiktu kontrolēts un analizēti šie riski, tad droši vien šādu risku cilvēki būtu pieļāvuši, ka, ja šis jumts var sabrukt, cilvēki, kuri strādā uz tā, arī var iet bojā,» stāstīja «Maxima Latvija» pārstāvis Jānis Beseris.
Inspekcijā uzņēmuma pārmetumus sauc par absurdiem un norāda, ka tā ir «Maxima Latvija» reakcija uz pastiprināto uzmanību,
ko uzraugošā iestāde pēc traģēdijas pievērsusi darba apstākļiem tirdzniecības tīkla veikalos. «Pirmajā instancē tiesā ir izskatīts šis mūsu administratīvais akts, ar kuru mēs bijām uzlikuši atbildību darba devējam par notikušo nelaimes gadījumu daļā, un «Maxima» ir zaudējusi šo tiesu, un, iespējams, tas ir kalpojis par iemeslu šādiem pārmetumiem,» norādīja VDI Rīgas reģionālās pārvaldes vadītāja Baiba Puķukalne.
Inspekcijā atzīst, ka otrās kārtas būvniecības laikā pārbaude liktenīgajā būvobjektā nav veikta.
Primāri VDI apskatot objektus, kas iezīmējušies ar iespējamiem darbinieku tiesību un darba drošības pārkāpumiem,
kāds nav bijis Priedaines ielas būvobjekts. Inspekcijā gan uzsver, ka konkrēti ar projektēšanu un būvniecību saistītas kļūdas pārbaudē nevarētu konstatēt, jo tā ir būvvaldes atbildība. «Mēs uzraugām darba aizsardzību un tiesības, to, vai darbiniekiem ir nodrošināti individuālie aizsardzības līdzekļi, vai viņi ir instruēti, kā droši strādāt, bet nekādā veidā mēs nevaram izvērtēt būvniecības procesa drošumu vai nedrošumu, tā ka šādi apgalvojumi ir pilnīgi absurdi,» uzsvēra Puķukalne.
Valsts policija pagaidām neatklāj, kad būs zināmi sāktās pārbaudes rezultāti.
Jau ziņots, ka «Maxima Latvija» pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu prasībā pret VDI saistībā ar tās noformētajiem aktiem attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā cietušo darbinieku traumējošajiem faktoriem darbavietā.
Kā ziņots, VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem «Maxima» darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. «Maxima» apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.